Ir Emmy balvu pasniegšanas vakars Losandželosas Nokia Theatre, un bridi pirms šova sākuma prestižo televīzijas zvaigžņu pūlis grūstās aiz kulisēm. Konans O’Braiens un Robins Viljamss, Elisone Henigana un Džims Parsonss, Džons Hemms un Sāra Silvermena lūk, viņi visā godībā, spraucoties garām cits citam un vairākiem desmitiem citu slavenību šaurajā gaitenī starp direktora kabinetu un aktieru atpūtas telpu. «Tas ir pret ugunsdrošības noteikumiem,» burkšķ Hemms, Mad Men siržu lauzējs, spiežoties cauri burzmai.
Varbūt tā tikai šķiet, taču Twitter komandai ir kāda aktuālāka problēma. Tai bija nepieciešamas mēnešiem ilgas sarunas ar CBS un Emmy pārstāvjiem par piedalīšanos šajā pasākumā, un to rezultāts ir Twitter Mirror, kas novietots blakus ieejai aktieru telpā, dažu soļu attālumā no skatuves. Tas ir ar modernām tehnoloģijām aprīkots spogulis, kura virsmā iebūvēts iPad, kas ļauj no skatuves nākošajiem balvu ieguvējiem un vakara vadītājiem uzņemt un izplatīt neoficiālos apstākļos tapušus – selfies 246 tūkstošiem CBS un PrimetimeEmmys sekotāju.
Katrā ziņā tā tas ir iecerēts. Piecpadsmit minūtes pirms paredzētā sākuma pulksten piecos pēcpusdienā pēc Klusā okeāna joslas laika visi sanākušie aktieri un producenti, katrs bruņojies ar iPhone, ir radījuši pārslodzi Wi-Fi tīklā. Endrū Adašeks, zēniska izskata 36 gadus vecs bijušais TV producents, kurš vada Twitter sadarbību ar televīziju, ātri virzās cauri pūlim, cenšoties rast risinājumu. «Vai tu pazīsti puisi, vārdā Kevins? Cirtainiem matiem, ar tetovējumiem?» viņš vaicā kādam skatuves strādniekam, kurš atbild noliedzoši.
Kad šķiet, ka cerību vairs nav, viens no Adašeka palīgiem noorganizē pārvietojamu bezvadu piekļuves punktu. Darīts! Pēc brīža tieši no sarkanā paklāja garām nāk māsas Dešanelas – New Girl zvaigzne Zoja un Bones zvaigzne Emīlija. «Klau, nofotografēsimies Twitter spogulī!» ierosina Zoja. Laiks – 16.59. Saviem vairāk nekā 200 miljoniem aktīvo lietotāju Twitter nozīmē ļoti daudz. Tas ir sociālais tīkls, īsu ziņu apmaiņas vietne, jaunumu kanāls, pašizpausmes līdzeklis, un daži uzskata, ka pat pasaules politisko pārmaiņu vadošais spēks.
Taču pati šī kompānija, šķiet, daudz vairāk vēlas sevi pozicionēt saliem lietotājiem un – vēl labāk – potenciālajiem lietotājiem kā televīzijas sabiedrotais, nepieciešams rīks, bez kura nevar iztikt un ar kura palīdzību apspriest un pat ietekmēt rezultātus šovos un tiešraidēs, piemēram, sporta sacensībās un politiskajās debatēs. Šis otrā ekrāna iespaids padara televīzijas skatīšanos par interaktīvu nodarbi, ļaujot Twitter lietotājiem reālajā laikā izplatīt sarkastiskas piezīmes, kritiku un savus pieņēmumus. Savukārt televīzijas tīkli sniedz ieskatu aizkulisēs, ieraksta telpu un grimētavu pasaulē – 140 zīmju vienā reizē.
«Tā kā mēs esam izauguši, mums arvien labāk un labāk kļūst redzams, ka īpašības, kas raksturīgas Twitter – sabiedrisks, strādājošs reālā laikā un dialoga formā, padara to par lielisku papildinājumu televīzijai,» saka vadītājs Diks Kostolo. «Televīzijā noteicošais faktors vienmēr ir bijis sabiedriskums un dialogs. Tas laiks, kad šis dialogs aprobežojās ar cilvēkiem, kas atrodas telpā, ar kuriem jūs varat runāt pa telefonu vai papļāpāt nākamajā dienā, ir palicis pagātnē. Raidkorporācijām ir jāsaprot, ka Twitter ir efektivitātes paaugstināšanas faktors viņu radītajam medijam.»
Efektivitātes paaugstināšanas faktors ir tieši tas, kas nepieciešams pašam Twitter. Kaut arī kompānijas ASV Vērtspapīru un biržas komisijā iesniegtie dokumenti apliecina analītiķu prognozēto ienākumu pieaugumu, šķiet, ka tas ir tuvu robežai. Vidējā vienas reklāmas cena ir strauji samazinājusies – par 46% pagājušajā ceturksnī. Lai to kompensētu, Twitter nepieciešams vairāk lietotāju, taču ASV, kur šī kompānija gūst lauvas tiesu savas peļņas, klientu pieplūdums ir samazinājies; pagājušajā ceturksnī bijis tikai 2% pieaugums. Amerikāņi pašlaik veido tikai ceturto daļu Twitter lietotāju. «Cilvēki ļoti labi zina Twitter, bet ne vienmēr prot to lietot,» saka eMarketer analītiķe Debra Aho Viljamsone. «Vidējam lietotājam ir ļoti grūti apgūt šo valodu.»
Tā kā ienākumu pieaugums draud apstāties, pieaug zaudējumi. Daudzie ziņojumi par to, ka Twitter jau ir rentabls, izrādījās nepamatoti, pat ļoti. Kopējie zaudējumi, ko noteica apjomīgie kapitālieguldījumi un izdevumi pētījumiem un attīstībai, pirmajā pusgadā sasniedza gandrīz 70 miljonus dolāru. Salīdzinājumam, kad Facebook 2012. gadā sāka tirgot savas akcijas biržā, kompānija ziņoja par miljarda dolāru ikgadējo peļņu. Zaudējumus nesošajam Twitter, lai izietu biržā ar vairāk nekā desmit miljardu dolāru vērtību, kā tas vēlas, ir nepieciešams jauns biznesa modelis. Un televīzija ir Twitter panaceja.
Televīzija ir ārkārtīgi ieinteresēts partneris tā dēvēto second screen paradumu (televizora skatīšanās, vienlaikus izmantojot datoru vai viedtālruni) ieviešanā. Jā, amerikāņi joprojām televizoram atvēl milzum daudz laika – pēc Nielsen datiem, aptuveni piecas stundas dienā uz cilvēku. Taču, tā kā apstākļi mainās ļoti strauji, šis modelis plīst pa visām vīlēm. Daudzējādā ziņā televīziju pat vairs nevarētu dēvēt par televīziju. Piemērotāks nosaukums būtu video. Pēc Frank N. Magid Associates informācijas, vairāk nekā trešdaļa televīzijas skatītāju katru dienu šim nolūkam izmanto klēpjdatorus, viedtālruņus un planšetdatorus. Bet televīzijas tiešraides? Ne jau laikmetā, kas saucas pēc pieprasījuma.
Cilvēkiem vajadzētu būt iespējai noskatīties savas iecienītās TV pārraides jebkurā sev izdevīgā laikā – to visas puses uzskata par pašsaprotamu. Taču tas padara reitingus grūti nosakāmus un ir izraisījis karu par ietekmes jomām (digitālās straumēšanas tiesības bija strīda ābols pagājušās vasaras konfrontācijā starp Time Warner Cable un CBS, kas beidzās ar šī TV kanāla translācijas pārtraukšanu miljoniem mājokļu uz vairākām nedēļām). Vēl draudīgāks šķiet fakts, ka digitālā videoieraksta iekārta (DVR) dod iespēju skatīties pārraides, izlaižot reklāmas. DVR, ko pārdod Dish Network, trešais lielākais TV pakalpojumu sniedzējs ASV, pat ļauj lietotājiem automātiski izlaist reklāmas visdārgākajā raidlaikā.
Papildus tam visam iezīmējas tā dēvētā cord cutting draudi atteikšanās no kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem un pilnīga paļaušanās uz internetu. Pagaidām tā nav plaši izplatīta parādība un, pēc Magid un Convergence Consulting Group pētījumu datiem, aizņem mazāk nekā 5% tirgus. Taču tās izplatība ir pietiekama (interneta pakalpojumu sniedzējs Aereo piedāvā lietotājiem, kuri nav televīzijas abonenti vai kuriem vispār nav televizora, ierakstīt TV raidījumus un pārraidīt tos uz dažādām ierīcēm), lai pirmo reizi moderno mediju laikmetā visā valstī saruktu to mājsaimniecību skaits, kas abonē televīziju. Un šī tendence tikai pieaugs, jo krasi palielinās cord cutting gadījumu skaits to klientu vidū, kas ir jaunāki par 30 gadiem.
Kļūst arvien sliktāk. Tādi interneta pakalpojumu sniedzēji kā Netflix, Hulu un Amazon veido paši savus raidījumus, kas var konkurēt ar jebko no tā, ko rāda HBO vai PBS. Netflix radītais House of Cards, kas pērn pieteikts Emmy balvai labāko melodramatisko seriālu nominācijā, bija lūzuma punkts. «Slūžas ir pārrautas,» saka Lerijs Tancs, kurš vada Vuguru, interneta filmu ražošanas kompāniju, kas pieder bijušajam Disney šefam Maiklam Eisneram. «Šī ir pirmā reize, kad cilvēkiem nav svarīgi, kas tas bija par tīklu.» Ja Netflix būtu televīzijas kanāls, 87 minūtes dienā, ko vidējais abonents pavada, straumējot šo pakalpojumu, padarītu to par vienu no skatītākajiem kabeļtelevīzijas tīkliem.
Google, Microsoft, Facebook, Yahoo un AOL visi ir gatavi cīņai. Šajā jomā saglabājas milzīgi finanšu resursi. Kaut arī amerikāņi tagad vairāk laika pavada internetā nekā pie televizora, reklāmdevēji joprojām lielāko daļu sava budžeta atvēl televīzijai – ievērojami lielāko. Pēc eMarketer datiem, pašlaik televīzijai tiek 39% visu ASV reklāmdevēju naudas, aptuveni 66,4 miljardi dolāru, pretstatā 42,3 miljardiem, kas nonāk pie digitālajiem medijiem. Pēdējos divos gados Google iztērēja vairāk nekā 100 miljonus dolāru, apgādājot YouTube ar seriāliem un kanāliem, no kuriem daudzi kvalitātes ziņā var sacensties ar televīzijas kompāniju piedāvājumu, taču tiem ir daudz rūpīgāk izvēlēta mērķauditorija.
Arī Yahoo un AOL iegulda lielas investīcijas videoseriālos un, līdzīgi YouTube, rīko ikgadējas mārketinga konferences, kas konkurē ar tradicionālo TV tiklu prezentācijām reklāmdevējiem. Kompānija Facebook ir vēl tiešāka. Balstoties uz Nielsen pētījumu, kurā atklājās, ka cilvēki 18-24 gadu vecumā dārgākā raidlaika stundās vakaros biežāk apmeklē Facebook nekā skatās ABC, CBS, NBC un Fox kopā ņemtus, tā drīz sāks pārdot videorullīšus (tātad reklāmu), kuru vērtība būs līdz 2,5 miljoniem dolāru dienā.
Twitter vēstījums televīzijas tīkliem ir atšķirīgs, un tas ietilpst 140 zīmēs. Mēs nākam ar mieru, pelnīsim naudu kopā. Neskaitāmie tvīti, kad raidījums pirmoreiz parādās ēterā, piešķir televīzijai bijušo laiku godību – tas ir notikums, kam citi vēlas sekot tiešraidē. Tiešraide, protams, nozīmē to, ka skatītājiem nav iespēju izlaist reklāmas (kas izskaidro strauji augošo maksu par tiesībām translēt sporta raidījumus). Ja reklāmai seko reklāmas paziņojums Twitter, pēc kompānijas teiktā, ir daudz lielāka iespēja, ka skatītājs nopirks to, kas tiek reklamēts. «Mēs palīdzam tirgotājiem gūt labumu no šā mirkļa,» saka Ādams Beins, Twitter finanšu nodaļas vadītājs.
Twitter, kas radīts 2006. gadā, virzījās pa klasiski izliektu trajektoriju. Tā pirmais izveidotājs, programmētājs Džeks Dorsijs, radīja to kā iespēju caur internetu pārraidīt teksta īsziņas, kas nepārsniedz 140 zīmes, vairāku cilvēku grupām. Tajā laikā Dorsijs kopā ar Google veterāniem Evanu Viljamsu un Bizu Stounu strādāja kompānijā Odeo. Kad jaunais pakalpojums sāka piesaistīt lietotājus, visi trīs izpirka Odeo aktīvus no investoriem un izveidoja Twitter kā patstāvīgu kompāniju. Pirmo investoru vidū bija Rons Konvejs, Marks Andrēsens un Union Square Ventures.
Bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi, lai reģistrētu pirmo miljardu tvītu; tad pēc 11 mēnešiem bija nosūtīti pieci miljardi. Līdz ar platformas izaugsmi tās lietotāji ierosināja arī dažādus uzlabojumus, kurus speciālisti iekļāva pamatiespējās, piemēram, citu lietotāju tvītu citēšanu (retweet), padarot tos redzamus saviem sekotājiem, un tematisko iezīmi (hashtag), ar kuras palīdzību atrast ziņojumus.
2010. gadā Twitter sāka pelnīt, atļaujot tirgotājiem par maksu padarīt savus tvītus redzamus lietotājiem. Pēc neilga laika viņiem tika dota iespēja arī maksāt par savu kontu popularizēšanu un iekļaušanu vietnes tendenču analīzes sarakstā. Taču līdz ar nostiprināšanos biznesā Twitter piedzīvoja arī jukas vadībā – šā gada oktobrī Viljamss pameta vadītāja posteni. Viņa vietā stājās Kostolo, kurš kā izpilddirektors bija maksas pakalpojumu ieviešanas iniciators. Dažu mēnešu laikā arī Viljamss un Stouns pameta kompāniju. Dorsijs gan turpina pildīt izpilddirektora pienākumus, taču līdztekus tam nodarbojas ar savu jauno uzņēmumu – mobilo maksājumu pakalpojumu sniedzēju Square, kas prasa lielāko daļu viņa laika. Kompānijas virzošais spēks pašlaik ir uz peļņu orientētais Kostolo.
Kā noprotams no ziņojuma Vērtspapīru un biržas komisijai, viņa sākotnējam reklāmas pirkšanas modelim ir finansiāli ierobežojumi. Spiediens, kas vērsts uz reklāmas cenu pazemināšanu, līdztekus niecīgajai ASV izaugsmei teorētiski liek samazināt reklāmu izvietošanu katra lietotāja kontā, negatīvi ietekmējot to, kas pirmām kārtām piesaista cilvēkus Twitter. Un te parādās televīzija. Beins, Twitter finanšu nodaļas vadītājs, pārmet saviem konkurentiem jauno mediju jomā «kļūdainu» naidīgu nostāju. Kostolo piebilst: «Tehnoloģiju kompānijas jau izsenis uzlūkojušas citas mediju formas kā kaut ko tādu, kam ir jātraucē vai no kā jātiek vaļā.»
Televīzijas skatīšanās datorā, viedtālrunī vai planšetdatorā ātri kļūst par dominējošu tendenci; 55% respondentu PricewaterhouseCoopers pētījumā atbildēja, ka dara to vismaz daļēji. Parādījušās neskaitāmas kompānijas, kas dod šādiem skatītājiem iespēju apspriest un gremdēties dziļāk savās iemīļotajās pārraidēs, kā arī atklāt jaunas. To vidū ir GetGlue, Fanhattan, BuddyTV un Zeebox. Taču televīzijas programmu veidotāji parasti negrib ar tām saistīties. «Televīzijai kā nacionālajam informācijas nesējam efektīvai darbībai nepieciešams nacionāls kompanjons, un tādu nav daudz,» saka Z. B. Perets, Discovery Communications galvenais speciālists digitālo tehnoloģiju jomā.
Te parādās Twitter, kura lietotāji pretstatā Facebook lietotājiem redz citu ziņojumus reālajā laikā. Tas ļauj raisīties spontānām publiskām sarunām. Sajās sarunās bieži vien īpaša uzmanība tiek pievērsta televīzijai – kādā pētījumā Apvienotajā Karalistē atklājās, ka 40% tvītu pieminēti televīzijas raidījumi. Pēc Nielsen datiem, 2012. gadā 32 miljoni amerikāņu tvītojuši par televīziju. Ja pietiekami daudz cilvēku vēlas vienlaikus runāt par vienu un to pašu pārraidi, rezultāti var būt iespaidīgi.
Pagājušā gada jūnijā aptuveni trīs miljoni cilvēku ieslēdza Discovery kanālu, lai noskatītos, kā akrobāts Niks Valenda pa virvi šķērso aizu Lielajā kanjonā Arizonā. Viņa gājiena laikā aktivitāte Twitter neiedomājami pieauga, sasniedzot 40 000 ziņojumu sekundē, kad tas tuvojās finišam. Beigās šis pasākums piesaistīja 13 miljonus skatītāju un bija par iemeslu miljonam tvītu. Kaut arī nav iespējams noteikt, cik daudz skatītāju ieslēdza Discovery kanālu pēc tam, kad ieraudzīja šos tvītus, Perets uzskata, ka vismaz daļa no šā pieauguma attiecināma uz tiem, kam «nav jāgaida nākamā diena, lai papļāpātu». Šis televīzijas tīkls vēl pielēja eļļu ugunī, Valendas gājiena laikā pārraidē publicējot slavenību tvītus.
Discovery ir viens no vairāk nekā 40 tīkliem, ar ko Twitter TV komanda, kuru vada Freds Greivers, sadarbojas vismaz reizi ceturksnī. Bijušais MTV Networks programmu direktors organizē regulāras treniņnometnes, kurās sniedz producentiem un scenāristiem zināšanas par platformu, apmāca aktierus un raidījumu vadītājus to izmantot, lai radītu savu «personīgo firmas zīmi», dod padomus par sociālo mediju apvienošanu – gan izvietojot skatītāju tvītus ēterā, gan ļaujot balsot ar tvītiem, un palīdz tikt galā ar jebkurām tehnoloģiskām problēmām platformas ieviešanā. «Tā ir brīnumaina jauna pasaulīte,» saka Greivers. «Mēs nekad agrāk visi kopā nerīkojām tādas nometnes.»
Vislabākais piemērs Twitter kopā pelnīšanas filozofijai – programma Amplify, ko nelielu videoklipu izplatīšanai izmanto vairāk nekā 35 tīkli un citi raidīšanas partneri. Pirms katra klipa ir īsa reklāma, par kuru naudu saņem gan Twitter, gan partneris. Piemēram, Detroitas Lions spēlētājs Kelvins Džonsons veic efektīgu piezemējumu ceturtdienas vakara spēlē, ko translē NFL Network. Liga, kas ir Amplify partneris, nosūta 5,1 miljonam sekotāju klipu ar sešas sekundes garu Pepsi reklāmu un samaksā par tā izvietošanu. Gan līga, gan Twitter nopelna naudu – tie jau reģistrējuši vairāk nekā desmit miljonu dolāru saistības, un NFL Network gūst labumu no skatītāju auditorijas pieauguma, ko veido lietotāji, kas redz šo tvītu un nolemj ieslēgt konkrēto kanālu.
Būtībā līga pelna ar savu reklāmas materiālu. Tajā pašā laikā Twit- ter ir iespēja piedāvāt saviem lietotājiem videomateriālu, par kuru nav jāmaksā. «Tā ir lieliska patērētāju apkalpošana,» saka Beins. «Tvīti palīdz uzlabot TV reitingus, un interesants saturs stimulē tvītošanu. Tā ir pašgājēja ekosistēma.» Tomēr pērn februārī Twitter nolēma neapmierināties tikai ar stimulējošu saturu, samaksājot 67 miljonus dolāru Bluefin Labs, jaunam uzņēmumam, kas izmantoja semantisku analīzi, lai saistītu sociālo mediju pļāpas ar televīziju (Bluefin līdzdibinātājs Debs Rojs kļuva par Twitter vecāko mediju speciālistu).
Šī tehnoloģija ļauj tirgotājiem nosūtīt reklāmas Twitter lietotājiem, kuri nesen televīzijā skatījušies to pašu produktu reklāmas, pastiprinot ziņu, kamēr tā vēl svaiga, un, iespējams, iedrošinot reklāmas pircējus atvēlēt daļu sava budžeta sociālo mediju reklāmas sūtījumiem. «Jums var būt 500 000 cilvēku, kas skatās kādu atsevišķu Breaking Bad sēriju, bet jums ir miljoniem cilvēku, kas to apspriež,» saka Bonins Bo; viņš fasēto produktu gigantā Mondelez International vada nodaļu, kas atbild par mediju un patērētāju saistību visā pasaulē.
Viņa kompānija novērojusi, ka TV reklāmu efektivitāte dubultojas, ja līdztekus notiek sociālo mediju spiediens. Sekojot šai filozofijai, Mondelez piedzīvoja vienu no lielākajām veiksmēm mārketingā pēdējos gados. Kad šā gada februārī Superkausa spēles laikā nodzisa gaisma, Mondelez tirdzniecības marka Oreo, Superkausa reklāmdevējs, ievietoja tvītu: «Pazuda strāva? Nekādu problēmu. Jūs varat turpināt ēst cepumus tumsā.» Tas izplatījās zibens ātrumā un tika pārsūtīts vairāk nekā 14 000 reižu. «Mēs būtībā iekarojām Savienoto Valstu lielāko reklāmas platformu,» stāsta Bo. «Tā mums ir ārkārtīgi nozīmīga uzvara.»
Tādas kompānijas kā Mondelez drīz vien varēs nbfērtēt šo efektu. Pirms diviem gadiem Nielsen iegādājās vēl vienu jaunu analītisku kompāniju SocialGuide un drīzumā atklās Nielsen Twitter Television Rating, kas attīstīta sadarbībā ar Twitter un paredzēta sociālo funkciju izvērtēšanai saistībā ar TV saturu. Tagad Beins mēģinās piedāvāt tirgotājiem Moneyball iespēju, iegādājoties programmas ar tradicionāli zemāku reitingu, bet lielāku mijiedarbības efektu, un viņu reklāmas budžets nonāks Twitter kabatā. Televīzijas kompānijas tagad droši vien sāks uzkrāt augstākus reitingus pārraidēm, kas iepriekš tika uztvertas kā mīļotie pastarīši.
Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma Twitter izskatīsies citādi burtiskā nozīmē. Gatavojoties savam jaunajam televīzijas laikmetam, kompānija izmēģinājusi dažādus jauninājumus, ieskaitot TV tendenču logu, kas parādās lietotāju ziņu lentēs, lai izceltu populāras pārraides, un datu plūsmu, kas ļauj lietotājiem skatīt tikai ar TV saistītas diskusijas. Šādas pārmaiņas būs nepieciešamas, lai pamatotu augsto interneta akciju novērtējumu pretstatā Vērtspapīru un biržas komisijas ziņojumā apstiprinātajam, ka iekšējā izaugsme ir palēninājusies. Pagājušajā ceturksnī reģistrējušies aptuveni 14 miljoni cilvēku; 13 miljoni no tiem bija no ārzemēm, kur katrs lietotājs izrādījās ienesīgs tikai par aptuveni septīto daļu.
Gartner tehnoloģiju analītiķis Braiens Bļaus uzskata, ka «Twitter TV stratēģija ir, iespējams, labākais ienākumu stāsts, pie kā viņi tagad tikuši», un tas varētu arī atrisināt auditorijas problēmu. «Ja visās šajās pārraidēs būs Twitter reklāma kā daļa no to mārketinga un brendinga, tas varētu stimulēt lietotājus, jo tām ir daudz vairāk skatītāju, nekā Twitter ir lietotāju,» viņš saka. Par kādu naudu, pēc Blaua domām, varētu runāt saistībā ar kompāniju, kas šogad, pēc eMarketer prognozēm, saņems 950 miljonus dolāru? «Vai viņiem tas varētu būt miljardu bizness? Tuvākajā laikā to grūti iedomāties, taču nekādu ierobežojumu nav.»
Šķiet, tā varētu būt arī prognoze attiecībā uz kompānijas akciju cenu pēc IPO, kas izskaidro, kāpēc Twitter centīsies notvert katru patapinātās zvaigznes gaismas stariņu. Atgriežoties pie Emmyte tādu ir papilnam. Braiens Kranstons no Breaking Bad apstājas pie Twitter Mirror, lai izdarītu ātru fotouzņēmumu. To pašu dara arī Klēra Deinsa, Stefans Kolberts, Kerija Vašingtona un pat Bobs Ņūhārts. Kad kāds palūdz Kona- nu O’Braienu pozēt, viņš nosmīkņā: «Sociālie tīkli? Tā lieta nekad nebūs moderna.» Tad, tāpat kā visi pārējie, viņš pakāpjas, lai tiktu pie sava pašportreta.