Digitālo mediju revolūciju

tehnologijasIr Emmy balvu pasniegšanas vakars Losandželosas Nokia Theatre, un bridi pirms šova sākuma prestižo televīzijas zvaigžņu pūlis grūstās aiz ku­lisēm. Konans O’Braiens un Robins Viljamss, Elisone Henigana un Džims Parsonss, Džons Hemms un Sāra Silvermena lūk, viņi visā godībā, spraucoties garām cits citam un vai­rākiem desmitiem citu slavenību šau­rajā gaitenī starp direktora kabinetu un aktieru atpūtas telpu. «Tas ir pret ugunsdrošības noteikumiem,» burkšķ Hemms, Mad Men siržu lauzējs, spie­žoties cauri burzmai.

Varbūt tā tikai šķiet, taču Twitter komandai ir kāda aktuālāka prob­lēma. Tai bija nepieciešamas mēne­šiem ilgas sarunas ar CBS un Emmy pārstāvjiem par piedalīšanos šajā pasākumā, un to rezultāts ir Twitter Mirror, kas novietots blakus ie­ejai aktieru telpā, dažu soļu attālu­mā no skatuves. Tas ir ar modernām tehnoloģijām aprīkots spogulis, kura virsmā iebūvēts iPad, kas ļauj no skatuves nākošajiem balvu ieguvē­jiem un vakara vadītājiem uzņemt un izplatīt neoficiālos apstākļos tapušus – selfies 246 tūkstošiem CBS un PrimetimeEmmys sekotāju.

Katrā ziņā tā tas ir iecerēts. Piec­padsmit minūtes pirms paredzētā sā­kuma pulksten piecos pēcpusdienā pēc Klusā okeāna joslas laika visi sa­nākušie aktieri un producenti, katrs bruņojies ar iPhone, ir radījuši pār­slodzi Wi-Fi tīklā. Endrū Adašeks, zē­niska izskata 36 gadus vecs bijušais TV producents, kurš vada Twitter sa­darbību ar televīziju, ātri virzās cauri pūlim, cenšoties rast risinājumu. «Vai tu pazīsti puisi, vārdā Kevins? Cirtai­niem matiem, ar tetovējumiem?» viņš vaicā kādam skatuves strādniekam, kurš atbild noliedzoši.

Kad šķiet, ka cerību vairs nav, viens no Adašeka palīgiem noorga­nizē pārvietojamu bezvadu piekļu­ves punktu. Darīts! Pēc brīža tieši no sarkanā paklāja garām nāk māsas Dešanelas – New Girl zvaigzne Zoja un Bones zvaigzne Emīlija. «Klau, nofo­tografēsimies Twitter spogulī!» iero­sina Zoja. Laiks – 16.59. Saviem vairāk nekā 200 miljoniem aktīvo lietotāju Twitter nozīmē ļoti daudz. Tas ir sociālais tīkls, īsu ziņu apmaiņas vietne, jaunumu kanāls, pašizpausmes līdzeklis, un daži uz­skata, ka pat pasaules politisko pār­maiņu vadošais spēks.

Taču pati šī kompānija, šķiet, daudz vairāk vēlas sevi pozicionēt saliem lietotājiem un – vēl labāk – potenciālajiem lieto­tājiem kā televīzijas sabiedrotais, ne­pieciešams rīks, bez kura nevar iz­tikt un ar kura palīdzību apspriest un pat ietekmēt rezultātus šovos un tiešraidēs, piemēram, sporta sacensībās un politiskajās debatēs. Šis otrā ekrā­na iespaids padara televīzijas skatī­šanos par interaktīvu nodarbi, ļaujot Twitter lietotājiem reālajā laikā izpla­tīt sarkastiskas piezīmes, kritiku un savus pieņēmumus. Savukārt televīzi­jas tīkli sniedz ieskatu aizkulisēs, ie­raksta telpu un grimētavu pasaulē – 140 zīmju vienā reizē.

«Tā kā mēs esam izauguši, mums arvien labāk un labāk kļūst redzams, ka īpašības, kas raksturīgas Twitter – sabiedrisks, strādājošs reālā laikā un dialoga formā, padara to par lielisku papildinājumu televīzijai,» saka vadītājs Diks Kostolo. «Televīzijā no­teicošais faktors vienmēr ir bijis sa­biedriskums un dialogs. Tas laiks, kad šis dialogs aprobežojās ar cilvēkiem, kas atrodas telpā, ar kuriem jūs varat runāt pa telefonu vai papļāpāt nāka­majā dienā, ir palicis pagātnē. Raidkorporācijām ir jāsaprot, ka Twitter ir efektivitātes paaugstināšanas faktors viņu radītajam medijam.»

Efektivitātes paaugstināšanas fak­tors ir tieši tas, kas nepieciešams pašam Twitter. Kaut arī kompāni­jas ASV Vērtspapīru un biržas komi­sijā iesniegtie dokumenti apliecina analītiķu prognozēto ienākumu pie­augumu, šķiet, ka tas ir tuvu robe­žai. Vidējā vienas reklāmas cena ir strauji samazinājusies – par 46% pa­gājušajā ceturksnī. Lai to kompensē­tu, Twitter nepieciešams vairāk lieto­tāju, taču ASV, kur šī kompānija gūst lauvas tiesu savas peļņas, klientu pie­plūdums ir samazinājies; pagājuša­jā ceturksnī bijis tikai 2% pieaugums. Amerikāņi pašlaik veido tikai cetur­to daļu Twitter lietotāju. «Cilvēki ļoti labi zina Twitter, bet ne vienmēr prot to lietot,» saka eMarketer analītiķe Debra Aho Viljamsone. «Vidējam lie­totājam ir ļoti grūti apgūt šo valodu.»

Tā kā ienākumu pieaugums draud apstāties, pieaug zaudējumi. Dau­dzie ziņojumi par to, ka Twitter jau ir rentabls, izrādījās nepamatoti, pat ļoti. Kopējie zaudējumi, ko noteica apjomīgie kapitālieguldījumi un izde­vumi pētījumiem un attīstībai, pirma­jā pusgadā sasniedza gandrīz 70 mil­jonus dolāru. Salīdzinājumam, kad Facebook 2012. gadā sāka tirgot savas akcijas biržā, kompānija ziņoja par miljarda dolāru ikgadējo peļņu. Zau­dējumus nesošajam Twitter, lai izietu biržā ar vairāk nekā desmit miljardu dolāru vērtību, kā tas vēlas, ir nepie­ciešams jauns biznesa modelis. Un te­levīzija ir Twitter panaceja.

Televīzija ir ārkārtīgi ieinteresēts partneris tā dēvēto second screen paradumu (televizo­ra skatīšanās, vienlai­kus izmantojot datoru vai viedtālruni) ieviešanā. Jā, amerikāņi joprojām televizoram atvēl milzum daudz laika – pēc Nielsen datiem, aptuveni piecas stundas dienā uz cilvēku. Taču, tā kā apstākļi mainās ļoti strauji, šis modelis plīst pa visām vīlēm. Daudzējādā ziņā televīziju pat vairs nevarētu dēvēt par televīziju. Piemērotāks nosaukums būtu video. Pēc Frank N. Magid Associates infor­mācijas, vairāk nekā trešdaļa televīzi­jas skatītāju katru dienu šim nolūkam izmanto klēpjdatorus, viedtālruņus un planšetdatorus. Bet televīzijas tiešraides? Ne jau laikmetā, kas sau­cas pēc pieprasījuma.

tehnoloģijasCilvēkiem vajadzētu būt iespējai noskatīties savas iecienītās TV pār­raides jebkurā sev izdevīgā laikā – to visas puses uzskata par pašsaprota­mu. Taču tas padara reitingus grūti nosakāmus un ir izraisījis karu par ietekmes jomām (digitālās straumēšanas tiesības bija strīda ābols pa­gājušās vasaras konfrontācijā starp Time Warner Cable un CBS, kas bei­dzās ar šī TV kanāla translācijas pār­traukšanu miljoniem mājokļu uz vai­rākām nedēļām). Vēl draudīgāks šķiet fakts, ka digitālā videoieraksta iekārta (DVR) dod iespēju skatīties pārraides, izlaižot reklāmas. DVR, ko pārdod Dish Network, trešais lielākais TV pa­kalpojumu sniedzējs ASV, pat ļauj lie­totājiem automātiski izlaist reklāmas visdārgākajā raidlaikā.

Papildus tam visam iezīmējas tā dēvētā cord cutting draudi atteik­šanās no kabeļtelevīzijas vai satelīt­televīzijas pakalpojumiem un pilnī­ga paļaušanās uz internetu. Pagaidām tā nav plaši izplatīta parādība un, pēc Magid un Convergence Consul­ting Group pētījumu datiem, aizņem mazāk nekā 5% tirgus. Taču tās izpla­tība ir pietiekama (interneta pakalpo­jumu sniedzējs Aereo piedāvā lieto­tājiem, kuri nav televīzijas abonenti vai kuriem vispār nav televizora, ierakstīt TV raidījumus un pārraidīt tos uz dažādām ierīcēm), lai pirmo reizi moderno mediju laikmetā visā valstī saruktu to mājsaimniecību skaits, kas abonē televīziju. Un šī tendence tikai pieaugs, jo krasi palielinās cord cut­ting gadījumu skaits to klientu vidū, kas ir jaunāki par 30 gadiem.

Kļūst arvien sliktāk. Tādi interne­ta pakalpojumu sniedzēji kā Netflix, Hulu un Amazon veido paši savus rai­dījumus, kas var konkurēt ar jebko no tā, ko rāda HBO vai PBS. Netflix radī­tais House of Cards, kas pērn pieteikts Emmy balvai labāko melodramatis­ko seriālu nominācijā, bija lūzuma punkts. «Slūžas ir pārrautas,» saka Lerijs Tancs, kurš vada Vuguru, inter­neta filmu ražošanas kompāniju, kas pieder bijušajam Disney šefam Maik­lam Eisneram. «Šī ir pirmā reize, kad cilvēkiem nav svarīgi, kas tas bija par tīklu.» Ja Netflix būtu televīzijas kanāls, 87 minūtes dienā, ko vidējais abonents pavada, straumējot šo pa­kalpojumu, padarītu to par vienu no skatītākajiem kabeļtelevīzijas tīkliem.

Google, Microsoft, Facebook, Yahoo un AOL visi ir gatavi cīņai. Šajā jomā saglabājas milzīgi finanšu resursi. Kaut arī amerikāņi tagad vairāk laika pavada internetā nekā pie televizora, reklāmdevēji joprojām lielāko daļu sava budžeta atvēl televīzijai – ievē­rojami lielāko. Pēc eMarketer datiem, pašlaik televīzijai tiek 39% visu ASV reklāmdevēju naudas, aptuveni 66,4 miljardi dolāru, pretstatā 42,3 mil­jardiem, kas nonāk pie digitālajiem medijiem. Pēdējos divos gados Google iztē­rēja vairāk nekā 100 miljonus dolāru, apgādājot YouTube ar seriāliem un kanāliem, no kuriem daudzi kvalitā­tes ziņā var sacensties ar televīzijas kompāniju piedāvājumu, taču tiem ir daudz rūpīgāk izvēlēta mērķaudito­rija.

Arī Yahoo un AOL iegulda lielas investīcijas videoseriālos un, līdzīgi YouTube, rīko ikgadējas mārketinga konferences, kas konkurē ar tradicio­nālo TV tiklu prezentācijām reklām­devējiem. Kompānija Facebook ir vēl tiešāka. Balstoties uz Nielsen pētīju­mu, kurā atklājās, ka cilvēki 18-24 gadu vecumā dārgākā raidlaika stun­dās vakaros biežāk apmeklē Face­book nekā skatās ABC, CBS, NBC un Fox kopā ņemtus, tā drīz sāks pārdot videorullīšus (tātad reklāmu), kuru vērtība būs līdz 2,5 miljoniem dolā­ru dienā.

Twitter vēstījums televīzijas tīk­liem ir atšķirīgs, un tas ietilpst 140 zīmēs. Mēs nākam ar mieru, pelnīsim naudu kopā. Neskaitāmie tvīti, kad raidījums pirmoreiz parādās ēterā, piešķir televīzijai bijušo laiku godī­bu – tas ir notikums, kam citi vēlas sekot tiešraidē. Tiešraide, protams, nozīmē to, ka skatītājiem nav iespēju izlaist reklāmas (kas izskaidro strau­ji augošo maksu par tiesībām trans­lēt sporta raidījumus). Ja reklāmai seko reklāmas paziņojums Twitter, pēc kompānijas teiktā, ir daudz lie­lāka iespēja, ka skatītājs nopirks to, kas tiek reklamēts. «Mēs palīdzam tirgotājiem gūt labumu no šā mirkļa,» saka Ādams Beins, Twitter finanšu nodaļas vadītājs.

Twitter, kas radīts 2006. gadā, vir­zījās pa klasiski izliektu trajektoriju. Tā pirmais izveidotājs, programmē­tājs Džeks Dorsijs, radīja to kā iespē­ju caur internetu pārraidīt teksta īs­ziņas, kas nepārsniedz 140 zīmes, vairāku cilvēku grupām. Tajā laikā Dorsijs kopā ar Google veterāniem Evanu Viljamsu un Bizu Stounu strā­dāja kompānijā Odeo. Kad jaunais pakalpojums sāka piesaistīt lietotā­jus, visi trīs izpirka Odeo aktīvus no investoriem un izveidoja Twitter kā patstāvīgu kompāniju. Pirmo inves­toru vidū bija Rons Konvejs, Marks Andrēsens un Union Square Ventures.

Bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi, lai reģistrētu pirmo miljardu tvītu; tad pēc 11 mēnešiem bija nosū­tīti pieci miljardi. Līdz ar platformas izaugsmi tās lietotāji ierosināja arī dažādus uzlabojumus, kurus speciā­listi iekļāva pamatiespējās, piemēram, citu lietotāju tvītu citēšanu (retweet), padarot tos redzamus saviem sekotā­jiem, un tematisko iezīmi (hashtag), ar kuras palīdzību atrast ziņojumus.

2010. gadā Twitter sāka pelnīt, at­ļaujot tirgotājiem par maksu pada­rīt savus tvītus redzamus lietotā­jiem. Pēc neilga laika viņiem tika dota iespēja arī maksāt par savu kontu popularizēšanu un iekļaušanu vietnes tendenču analīzes sarakstā. Taču līdz ar nostiprināšanos biznesā Twitter piedzīvoja arī jukas vadībā – šā gada oktobrī Viljamss pameta vadītāja posteni. Viņa vietā stājās Kostolo, kurš kā izpilddirektors bija maksas pakalpo­jumu ieviešanas iniciators. Dažu mēnešu laikā arī Viljamss un Stouns pameta kompāniju. Dor­sijs gan turpina pildīt izpilddi­rektora pienākumus, taču līdzte­kus tam nodarbojas ar savu jauno uzņēmumu – mobilo maksājumu pakalpojumu sniedzēju Square, kas prasa lielāko daļu viņa laika. Kom­pānijas virzošais spēks pašlaik ir uz peļņu orientētais Kostolo.

Kā noprotams no ziņojuma Vērts­papīru un biržas komisijai, viņa sā­kotnējam reklāmas pirkšanas mo­delim ir finansiāli ierobežojumi. Spiediens, kas vērsts uz reklāmas cenu pazemināšanu, līdztekus nie­cīgajai ASV izaugsmei teorētiski liek samazināt reklāmu izvietošanu katra lietotāja kontā, negatīvi ietekmējot to, kas pirmām kārtām piesaista cil­vēkus Twitter. Un te parādās televīzi­ja. Beins, Twitter finanšu nodaļas va­dītājs, pārmet saviem konkurentiem jauno mediju jomā «kļūdainu» naidī­gu nostāju. Kostolo piebilst: «Tehno­loģiju kompānijas jau izsenis uzlūko­jušas citas mediju formas kā kaut ko tādu, kam ir jātraucē vai no kā jātiek vaļā.»

Televīzijas skatīšanās da­torā, viedtālrunī vai planšetdatorā ātri kļūst par dominējošu ten­denci; 55% respondentu PricewaterhouseCoopers pētīju­mā atbildēja, ka dara to vismaz daļēji. Parādījušās neskaitāmas kompāni­jas, kas dod šādiem skatītājiem ie­spēju apspriest un gremdēties dziļāk savās iemīļotajās pārraidēs, kā arī at­klāt jaunas. To vidū ir GetGlue, Fanhattan, BuddyTV un Zeebox. Taču te­levīzijas programmu veidotāji parasti negrib ar tām saistīties. «Televīzijai kā nacionālajam informācijas nesē­jam efektīvai darbībai nepieciešams nacionāls kompanjons, un tādu nav daudz,» saka Z. B. Perets, Discovery Communications galvenais speciālists digitālo tehnoloģiju jomā.

tehnoloģijasTe parādās Twitter, kura lietotā­ji pretstatā Facebook lietotājiem redz citu ziņojumus reālajā laikā. Tas ļauj raisīties spontānām publiskām saru­nām. Sajās sarunās bieži vien īpaša uzmanība tiek pievērsta televīzijai – kādā pētījumā Apvienotajā Karalistē atklājās, ka 40% tvītu pieminēti tele­vīzijas raidījumi. Pēc Nielsen datiem, 2012. gadā 32 miljoni amerikāņu tvītojuši par televīziju. Ja pietiekami daudz cilvēku vēlas vienlaikus runāt par vienu un to pašu pārraidi, rezul­tāti var būt iespaidīgi.

Pagājušā gada jūnijā aptuveni trīs miljoni cilvēku ieslēdza Discovery kanālu, lai noskatītos, kā akrobāts Niks Valenda pa virvi šķērso aizu Lielajā kanjonā Arizonā. Viņa gājiena laikā aktivitāte Twitter neiedomāja­mi pieauga, sasniedzot 40 000 ziņo­jumu sekundē, kad tas tuvojās fini­šam. Beigās šis pasākums piesaistīja 13 miljonus skatītāju un bija par ie­meslu miljonam tvītu. Kaut arī nav iespējams noteikt, cik daudz skatītāju ieslēdza Discovery kanālu pēc tam, kad ieraudzīja šos tvītus, Perets uzskata, ka vismaz daļa no šā pieauguma attiecināma uz tiem, kam «nav jāgaida nākamā diena, lai papļāpātu». Šis televīzijas tīkls vēl pielēja eļļu ugunī, Valendas gājiena laikā pārraidē publicējot slavenību tvītus.

Discovery ir viens no vairāk nekā 40 tīkliem, ar ko Twitter TV koman­da, kuru vada Freds Greivers, sa­darbojas vismaz reizi ceturksnī. Bi­jušais MTV Networks programmu direktors organizē regulāras treniņ­nometnes, kurās sniedz producen­tiem un scenāristiem zināšanas par platformu, apmāca aktierus un rai­dījumu vadītājus to izmantot, lai ra­dītu savu «personīgo firmas zīmi», dod padomus par sociālo mediju ap­vienošanu – gan izvietojot skatītāju tvītus ēterā, gan ļaujot balsot ar tvītiem, un palīdz tikt galā ar jebku­rām tehnoloģiskām problēmām plat­formas ieviešanā. «Tā ir brīnumaina jauna pasaulīte,» saka Greivers. «Mēs nekad agrāk visi kopā nerīkojām tādas nometnes.»

Vislabākais piemērs Twitter kopā pelnīšanas filozofijai – programma Amplify, ko nelielu videoklipu izpla­tīšanai izmanto vairāk nekā 35 tīkli un citi raidīšanas partneri. Pirms katra klipa ir īsa reklāma, par kuru naudu saņem gan Twitter, gan part­neris. Piemēram, Detroitas Lions spēlētājs Kelvins Džonsons veic efektīgu piezemējumu ceturtdie­nas vakara spēlē, ko translē NFL Network. Liga, kas ir Amplify partneris, nosūta 5,1 miljonam sekotāju klipu ar sešas sekundes garu Pepsi reklāmu un samaksā par tā izvietošanu. Gan līga, gan Twitter nopelna naudu – tie jau reģistrējuši vairāk nekā desmit miljonu dolāru saistības, un NFL Network gūst labumu no skatītāju au­ditorijas pieauguma, ko veido lietotā­ji, kas redz šo tvītu un nolemj ieslēgt konkrēto kanālu.

Būtībā līga pelna ar savu reklā­mas materiālu. Tajā pašā laikā Twit- ter ir iespēja piedāvāt saviem lieto­tājiem videomateriālu, par kuru nav jāmaksā. «Tā ir lieliska patērētāju apkalpošana,» saka Beins. «Tvīti palīdz uzlabot TV reitingus, un interesants saturs stimulē tvītošanu. Tā ir pašgā­jēja ekosistēma.» Tomēr pērn februārī Twitter nolē­ma neapmierināties tikai ar stimulē­jošu saturu, samaksājot 67 miljonus dolāru Bluefin Labs, jaunam uzņē­mumam, kas izmantoja semantis­ku analīzi, lai saistītu sociālo mediju pļāpas ar televīziju (Bluefin līdzdibinātājs Debs Rojs kļuva par Twitter vecāko mediju speciālistu).

Šī tehno­loģija ļauj tirgotājiem nosūtīt reklā­mas Twitter lietotājiem, kuri nesen televīzijā skatījušies to pašu produk­tu reklāmas, pastiprinot ziņu, kamēr tā vēl svaiga, un, iespējams, iedro­šinot reklāmas pircējus atvēlēt daļu sava budžeta sociālo mediju reklā­mas sūtījumiem. «Jums var būt 500 000 cilvēku, kas skatās kādu atsevišķu Breaking Bad sēriju, bet jums ir miljoniem cil­vēku, kas to apspriež,» saka Bonins Bo; viņš fasēto produktu gigantā Mondelez International vada nodaļu, kas atbild par mediju un patērētāju saistību visā pasaulē.

Viņa kompāni­ja novērojusi, ka TV reklāmu efekti­vitāte dubultojas, ja līdztekus notiek sociālo mediju spiediens. Sekojot šai filozofijai, Mondelez piedzīvoja vienu no lielākajām veiksmēm mārketingā pēdējos gados. Kad šā gada februārī Superkausa spēles laikā nodzisa gais­ma, Mondelez tirdzniecības marka Oreo, Superkausa reklāmdevējs, ie­vietoja tvītu: «Pazuda strāva? Nekā­du problēmu. Jūs varat turpināt ēst cepumus tumsā.» Tas izplatījās zibens ātrumā un tika pārsūtīts vairāk nekā 14 000 reižu. «Mēs būtībā ieka­rojām Savienoto Valstu lielāko reklā­mas platformu,» stāsta Bo. «Tā mums ir ārkārtīgi nozīmīga uzvara.»

Tādas kompānijas kā Mondelez drīz vien varēs nbfērtēt šo efektu. Pirms diviem gadiem Nielsen iegādā­jās vēl vienu jaunu analītisku kompā­niju SocialGuide un drīzumā atklās Nielsen Twitter Television Rating, kas attīstīta sadarbībā ar Twitter un pa­redzēta sociālo funkciju izvērtēšanai saistībā ar TV saturu. Tagad Beins mēģinās piedāvāt tirgotājiem Moneyball iespēju, iegādājoties program­mas ar tradicionāli zemāku reitingu, bet lielāku mijiedarbības efektu, un viņu reklāmas budžets nonāks Twitter kabatā. Televīzijas kompānijas tagad droši vien sāks uzkrāt augstā­kus reitingus pārraidēm, kas iepriekš tika uztvertas kā mīļotie pastarīši.

Pēc sākotnējā publiskā pie­dāvājuma Twitter izskatī­sies citādi burtiskā no­zīmē. Gatavojoties savam jaunajam televīzijas laik­metam, kompānija izmēģinājusi da­žādus jauninājumus, ieskaitot TV ten­denču logu, kas parādās lietotāju ziņu lentēs, lai izceltu populāras pārraides, un datu plūsmu, kas ļauj lietotājiem skatīt tikai ar TV saistītas diskusijas. Šādas pārmaiņas būs nepieciešamas, lai pamatotu augsto interneta akci­ju novērtējumu pretstatā Vērtspapī­ru un biržas komisijas ziņojumā ap­stiprinātajam, ka iekšējā izaugsme ir palēninājusies. Pagājušajā ceturksnī reģistrējušies aptuveni 14 miljoni cil­vēku; 13 miljoni no tiem bija no ārze­mēm, kur katrs lietotājs izrādījās ie­nesīgs tikai par aptuveni septīto daļu.

Gartner tehnoloģiju analītiķis Braiens Bļaus uzskata, ka «Twitter TV stratēģija ir, iespējams, labākais ienākumu stāsts, pie kā viņi tagad ti­kuši», un tas varētu arī atrisināt audi­torijas problēmu. «Ja visās šajās pār­raidēs būs Twitter reklāma kā daļa no to mārketinga un brendinga, tas varē­tu stimulēt lietotājus, jo tām ir daudz vairāk skatītāju, nekā Twitter ir lieto­tāju,» viņš saka. Par kādu naudu, pēc Blaua domām, varētu runāt saistībā ar kompāniju, kas šogad, pēc eMarketer prognozēm, saņems 950 miljonus dolāru? «Vai viņiem tas varētu būt miljardu bizness? Tuvākajā laikā to grūti iedomāties, taču nekādu ierobežojumu nav.»

Šķiet, tā varētu būt arī prognoze attiecībā uz kompānijas akciju cenu pēc IPO, kas izskaidro, kāpēc Twitter centīsies notvert katru patapinātās zvaigznes gaismas stariņu. Atgriežo­ties pie Emmyte tādu ir papilnam. Braiens Kranstons no Breaking Bad apstājas pie Twitter Mirror, lai iz­darītu ātru fotouzņēmumu. To pašu dara arī Klēra Deinsa, Stefans Kolberts, Kerija Vašingtona un pat Bobs Ņūhārts. Kad kāds palūdz Kona- nu O’Braienu pozēt, viņš nosmīkņā: «Sociālie tīkli? Tā lieta nekad nebūs moderna.» Tad, tāpat kā visi pārē­jie, viņš pakāpjas, lai tiktu pie sava pašportreta.

Leave your comment