Domājiet mazos mērogos

CipariSociālisms ir efektīvs – tā deviņdesmitajos gados ASAP rakstīja vadības guru Toms Pīterss. Jums nāk smiekli? Labi, jums daļēji ir taisnība. Sociālisms ir efek­tīvs, bet tikai ļoti mazos daudzumos. Tas nav samērīgs. To pašu var teikt par uzņēmumu komandām. Iedomājieties tipiskas si­tuācijas: izpēti, jaunas preces, mār­ketinga vai tirdzniecības kampaņas izstrādi. Cilvēku grupa, kas ar prieku strādā pie projekta īstenošanas un sa­darbojas cits ar citu, gandrīz vienmēr pārspēs ģeniālu cilvēku, kurš strādā viens pats. Tomēr komandai ir jābūt mazai, pat ļoti mazai, citādi tā pati sevi sagraus.

Šī ideja nebūt nav jauna. Romas impērijas laikā leģionu vienībās bija tik daudz karavīru, lai tie visi kaujas karstumā varētu dzirdēt komandie­ra pavēles. Vienības lielums – astoņi karavīri tika noteikts pēc tā, cik cil­vēku varēja satilpt standarta teltī. Pēc diviem tūkstošiem gadu uzņēmuma Amazon dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss saistībā ar komandas lieluma noteikšanu runāja par divu picu liku­mu. Bezoss apgalvo: «Ja komandas pabarošanai nepieciešams vairāk par divām picām, tā ir pārāk liela.»

Vai tā ir sakritība, ka Romas im­pērijas leģiona vienības un Amazon triecienkomandas ir līdzīgas pēc cil­vēku skaita? Nē. Cilvēka smadzeņu, precīzāk, īstermiņa atmiņas īpatnī­ba ir saistīta ar principu, ko psihologs Džordžs Millers dēvē par «maģis­ko skaitli septiņi plus vai mīnus divi». Tas nozīmē, ka cilvēks īstermiņa at­miņā spēj uztvert un īsu brīdi atcerē­ties no piecām līdz deviņām informā­cijas vienībām. Iedomājieties pasta indeksus! Smadzenēm ir ierobežots daudzums paņēmienu, kas palīdz at­cerēties šādu informāciju. (Viens no tiem ir informācijas sadalīšana ma­zākās vienībās, piemēram, telefona numura sadalīšana valsts trīsciparu kodā, vietējā trīsciparu kodā un četr­ciparu tiešajā numurā.)

Tas nozīmē, ka optimālais mazo ko­mandu lielums ir tāds pats kā efek­tīvais īstermiņa atmiņas diapazons mūsu smadzenēs. Mūsu prāts, šķiet, vislabāk spēj apstrādāt no piecām līdz deviņām informācijas vienībām. Ja ko­manda ir mazāka, tās dalībnieki bieži vien sadalās mazākās grupās – pāros vai pa trīs; ja komanda ir lielāka, sazi­ņa vairs nav efektīva. Tomēr kāpēc sa­ziņas problēmas rodas tieši tad, kad komanda pārsniedz divu picu lielumu?

Sarežģītā neiespejamo saikņu matemātika

Atbilde meklējama saikņu matemāti­kā. Lai saprastu šī efekta nozīmi, sāk­sim ar mazāko saikņu skaitu koman­dā un virzīsimies uz priekšu, attēlojot kopējo saikņu skaitu:

2  dalībnieki = 1 saikne;

3  dalībnieki = 3 saiknes;

4  dalībnieki = 6 saiknes;

5  dalībnieki = 10 saiknes;

6  dalībnieki = 15 saiknes;

16 dalībnieki = 256 saiknes;

32 dalībnieki = 1024 saiknes.

Ievērojiet, ka pēc viencipara skait­ļiem vienādojums reducējas līdz N2, un N šeit apzīmē komandas dalībnie­ku skaitu. Saikņu sarežģītība palieli­nās daudz ātrāk nekā komandas dalībnieku skaits. Ja komandā ir 1500 dalībnieku (tas ir parastais komandas lielums uzņēmumā ar aptuveni 500 miljonu dolāru peļņu), starpsavienojumu skaits sasniedz 2,25 miljonus. Tas rada acīmredzamu problēmu. Persona spēj uzturēt saziņu ar daudz mazāku cilvēku skaitu, tāpēc, koman­dai palielinoties, tās dalībnieku ko­munikācija strauji pasliktinās.

Ja šis skaits sasniedz 50, tas jau ir gandrīz neiespējams uzdevums. Pat tie retie in­divīdi, kas lieliski atceras sejas un vār­dus, nespēj uzturēt saziņu ar tik dau­dziem cilvēkiem tikpat labi kā ar sešu cilvēku komandu. Neraugoties uz so­ciālo portālu, īsziņu un videokonferen­ču sniegtajām iespējām, mums jopro­jām nav ne laika, ne enerģijas pastāvīgi veidot tūkstošiem tuvu, personisku saikņu.

Tieši tāpēc lielākas komandas gan­drīz nekad negūst lielākus panāku­mus. Līdz ar to sociālisms nav efek­tīvs, ja tas skar vairāk nekā aptuveni divpadsmit cilvēku. Tam nav nekādas saistības ar ideoloģiju, bet ir vistiešā­kā saistība ar sarežģīto neiespējamo saikņu matemātiku.

Leave your comment