Viena no ergonomikas definīcijām vēsta, ka tā ir cilvēka attiecības ar darbu, kur ergonomikas uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām un vajadzībām, lai nodrošinātu tādus darba apstākļus, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai, un ko ir iespējams viegli izpildīt.
Ar ergonomiku mēs savā ikdienā sastopamies visur.
Ergonomikas sasniegumi lieliski ir novērojami arī mēbeļu segmentā. Ievērojot veselīga dzīvesveida prasības un citus augstvērtīga un kvalitatīva darba norādījumus, mēbeļu ražotāji ražo mēbeles, kuras iespējams pielāgot konkrētā cilvēka lietošanai. Tiek ražoti ergonomiski krēsli, ergonomiski galdi, augstvērtīgi matrači veselīgai atpūtai un daudzi citi priekšmeti.
Ergonomisks biroja krēsls ir gluži vai katras darba vietas prasība. Gan tie cilvēki, kas lielāko savu darba dienas daļu pavada stāvus, novērtēs ergonomikas sasniegumus, gan tie, kas 8 vai vairāk stundas pavada sēžot pie rakstāmgalda birojā. Ergonomisks krēsls strādājot palīdz justies komfortabli un ērti. Turklāt – nesēžam taču tikai darba vietā vien. Sēžam arī braucot automašīnā vai sabiedriskajā transportā, Mājās pēc darba sēžam krēslā, klubkrēslā vai dīvānā, atpūšamies pie televizora vai lasām kādu grāmatu. Ergonomisks krēsls sēdēšanu padara daudz ērtāku. Tas sēdēšanas laikā atbalsta visas svarīgākās cilvēka ķermeņa daļas.
Atpazīt patiesi ergonomisku biroja krēslu nav nemaz tik grūti – tas sastāv no sēdekļa, atzveltnes, roku balstiem, mehāniskās sistēmas, kas sēdekli balsta uz krēsla pamata jeb kājām vai riteņiem un daudzām citām detaļām, kuras savieno vienu krēsla daļu ar otru un atsevišķas detaļas savā starpā.
Vislabākā sēdēšanas poza ir tad, ja kājas iespējams novietot ērti uz grīdas. Pēdas virsmai būtu jāveido 90 grādu leņķis ar apakšstilbu. To var vienkārši panākt koriģējot ergonomiska krēsla sēdekļa augstumu.
Katram cilvēkam būtu jāizvēlas sev vislabākais sēdēšanas augstums, ko var izdarīt ar vienkāršu rokas mehānismu, kas atrodas zem sēdekļa, krēsla augstumu pielāgojot saviem auguma parametriem.
Cilvēki bieži vien domā, ka krēsla augstums ir būtiskākā ergonomiska biroja krēsla pazīme. Taču tas ir tikai vispārējs standarts, bez kura vispār nav iedomājams ergonomisks krēsls. Modernākajos ergonomiskajos krēslos ir iestrādātas arī citas funkcijas, kas atvieglo sēdēšanu un padara to daudz ērtāku.
Sēdītes un atzveltnes kustība modernajos ergonomiskajos krēslos ir sinhronizēta. Tas nozīmē, ka, atliecoties atzveltnei, noliecas arī sēdīte. Strādājot daudz un ilgas stundas ar datoru, īpaši, ja lietojam tā tastatūru, krēsla atzveltnei ir jābūt vertikālā stāvoklī, bet sēdītei noliektai uz priekšu. Sēžot šādā pozīcijā arī cilvēka locītavu „atvēruma” leņķis ir plats, netiek apgrūtināta asinsrite kājās un gūžās.
Ergonomiska krēsla atzveltnei ir jānodrošina pilnīgs atbalsts muguras jostas un lāpstiņu daļai.
Atliecoties šādā krēslā uz aizmuguri, uz guļus stāvokli, atliekšanās leņķim jākļūst platam. Tas samazina spiedienu uz muguras skriemeļiem, pārnesot to uz krēsla balsta konstrukciju. Sēdēšana ergonomiskā krēslā kļūst ērta un komfortabla.
Atzveltnes sakarā jāatceras vēl kāds sīkums – atgāžoties sēdeklī, tas nedrīkst sasvērties vairāk nekā ir ērti. Ar īpašas, mehānismā iekļautas atsperes palīdzību, ir iespējama krēsla šūpošanās kustības regulācija atbilstoši lietotāja svaram.
