Izglītība

eduaction

Mums visiem ir vajadzīgi cilvēki, kas sniedz atgriezenisko saiti. Vēl nesen 98% skolotāju saņēma novērtējumu vienā vārdā – apmierinoši. Ja viss, ko bridža treneris man jebkad teicis, būtu: tu esi apmierinošs, tad man nebūtu nekādu izredžu kļūt labākam. Mūsu skolotāji ir pelnījuši vairāk.» Tā savu desmit minūšu TED runu iesāka Bils Geitss. Kopā ar sievu Melindu viņi realizēja trīs gadus ilgu projektu Measures ofEffective Teaching, lai radītu vadlīnijas kvalitatīvai skolu novērtēšanai un atgriezeniskās saites iegūšanai.

Latviešu uzņēmums Edurio un tā vadītājs Ernests Jenavs spēris nākamo soli un izstrādājis vienotu platformu, lai iegūtu atgriezenisko saiti no skolotājiem, skolēniem un arī vecākiem. Tā ļauj skolām veikt pašnovērtējumu un klašu novērojumus, lai, vadoties no iegūtajiem rezultātiem, uzlabotu mācību procesu un vidi. Gada laikā pilota versijā Edurio jau testēts 60 Latvijas skolās, uz 50 tūkstošiem anketu saņemts vairāk nekā miljons atbilžu. Augustā šī ideja investīcijās piesaistīja 230 tūkstošus eiro no Imprimatur un Jenava bijušā bosa – austrāliešu investora Alekša Vaijata.

Ernests Jenavs, uzreiz pēc vidusskolas devās uz Mančestras biznesa skolu, kur studēja biznesa modelēšanu un statistiku. Pasniedzējs, kurš šo kursu pasniedz desmit gadu, bija nomainījis eksāmena formu. Viņam bija šo desmit gadu dati, un pasniedzējs piedāvāja tos izanalizēt, lai noskaidrotu, kurš eksāmens bijis labāks. Jenavs pieteicās šo pētījumu veikt kā savu bakalaura darbu. «Liela daļa datu bija studentu anketas. Kad man iedeva tos Excel failus, bija skaidrs, ka bez statistikas grāda tos nevar saprast. Informācija, kas tajos slēpjas, vienkārši tiek pazaudēta,» pieredzē dalās Jenavs.

Diskutējot ar bijušo klasesbiedru Jāni Strodu, abi secināja – ja augstskolām vēl ir kāda sistēma atgriezeniskās saites iegūšanai, tad skolām tādu nav vispār, un «varbūt mēs varam izdomāt ko labāku». Kopā ar programmētāju Edgaru Nemši, kas tolaik vēl mācījās vidusskolā, viņi vasaru pavadīja, strādājot pie idejas, līdz saprata, ka viss ir daudz sarežģītāk, nekā sākumā likās. Ernestam rudeni sākās darbs McKinsey Londonā kā stratēģijas konsultantam, bet Jānim bija jāatsāk studēt, tāpēc ideja tika atlikta malā.

Pēc trīs gadiem Jenavs atgriezās Latvijā, bet turpināja ārštatā sniegt konsultācijas, kas ļāva viņam izveidot uzkrājumus. Spēlējot kopā tenisu, Ernests iepazinās ar Jāni Gribustu, kas izglītības uzņēmumā Lietvārds vadīja digitālos risinājumus. Viņi aizrunājās līdz šai idejai un saprata, ka trīs gadu laikā nekas būtiski nav mainījies – tā joprojām bija aktuāla. Viņi atkal piesaistīja Edgaru Nemši, kurš nu jau Edinburgā studēja mākslīgo intelektu.

Komandu papildināja dizainers Kristaps Zvirgzdiņš, dizaina studijas Associates, Partners et Sons dibinātājs (strādājis ar GlaxoSmithKline, LMT, Carlsberg Group), kā arī bijušais Iespējamās misijas skolotājs Gatis Naraišs un Kristaps Ozoliņš, kuram ir Kembridžas universitātes grāds izglītībā. «Pēc amerikāņu pieejas, visi komandas dalībnieki saņem diezgan pieklājīgas daļas,» uzņēmuma struktūru skaidro Ernests. Ideja un komanda bija pietiekami pārliecinoša, lai jau uzreiz no Imprimatur saņemtu 50 tūkstošu eiro starta investīcijas, kas ļāva finansēt pirmo gadu.

Šajā laikā Latvijā tika notestētas divas pilota versijas. Rezultātā tapusi platforma, kur skola var ievadīt datus par skolotājiem, skolēniem un izmantot gatavas anketas vai no jau sagatavotiem jautājumiem izveidot savas. No rudens tā būs pieejama komerciāli Latvijā gada abonementa maksa būs eiro par katru skolēnu. Ernests gan skaidri norāda, ka cena katrā tirgū būs aprēķināta individuāli, saglabājot pieeju, ka tai jābūt zemākai, nekā algojot cilvēku, kas izstrādātu un apkopotu papīra anketas.

«Vienā skolā mums atklāja, lai izveidotu papīra anketas un tās apkopotu, vajadzīgs mēnesis. Ar Edurio tas notiek vienas dienas laikā,» priekšrocības skaidro Ernests. Portālu, kur var izveidot digitālas aptaujas, netrūkst – sākot ar vietējo visidati.lv, beidzot ar pasaulē populārākajiem Survey Monkey un Google Forms. «Skolām ir ļoti sarežģīta struktūra – ja skolotājs grib iegūt novērtējumu no skolēniem, viņam ir piecas dažādas klases, bet ja skolēns grib sniegt atgriezenisko saiti, man ir desmit dažādi skolotāji.

Ja es to taisītu Survey Monkey, būtu jāuztaisa 15 dažādas aptaujas, kuras jāanalizē manuāli,» skaidro Jenavs. «Edurio tas notiek automātiski – skolēnam ir savs logins ar visām anketām, un to rezultātus skolotājs vai vadība pēc tam var filtrēt pa klasēm vai mācību priekšmetiem un salīdzināt.» Turklāt Edurio ir izstrādāti gatavi jautājumi, balstoties uz akadēmiskiem pētījumiem par to, kā efektīvāk komunicēt ar bērniem. Platformai ir viegli uztverams un atraktīvs dizains, kā arī vienkāršots interfeiss, un tas Edurio atšķir no standarta izglītības sistēmām.

Edurio tuvākais konkurents ir divu Jēlas universitātes absolventu izstrādātais Panorama Education, ko jau izmanto 6500 skolās ASV. Viņi piesaistījuši 16 miljonus dolāru no tādiem investoriem kā Marks Cukerbergs, Eštons Kačers un Google Ventures. Lai ātrāk pietuvotos konkurentiem un rezultātā nonāktu 30 tūkstošos skolu, Ernests Jenavs dienu pēc mūsu tikšanās devās uz Londonu. Līdz oktobra vidum viņš strādās izglītības uzņēmumu akseleratorā Emerge Education, lai decembrī platformas pilota versiju palaistu arī skolās, kur mācības notiek angliski.

Leave your comment