Cilvēce gluži nemanot ir nonākusi pie trešās industriālās revolūcijas. Par pirmajiem diviem apvērsumiem rūpniecībā stāsts ir līdzīgs. 18. gadsimtā Anglijā mašīnas aizstāja cilvēkus tekstilfabrikās, bet sākumā tas neko īpaši neietekmēja. Taču nākamo simts gadu laikā pasaulē notika lielākas pārmaiņas nekā visā iepriekšējā gadu tūkstotī. Priekšnoteikumi otrajai rūpnieciskajai revolūcijai radās 19. gadsimta vidū.
Uzlabojumi kausēšanas procesā pacēla rūpniecību jaunā līmenī, taču šis jaunais līmenis kļuva acīm redzams tikai pēc vairākiem desmitiem gadu, kad Ford konveijers sāka izlaist vienu melno automašīnu pēc otras pirms tam nepieredzētā ātrumā. Līdzīgi procesi notiek arī mūsdienās. Patlaban pasaulē strādā apmēram pusotrs miljons robotu; vienam robotam atbilst aptuveni 3000 darbinieku – cilvēku.
Taču saskaņā ar Briseles analītiskā centra Bruegel pētījumu jau pēc divdesmit gadiem roboti Eiropā aizņems vairāk nekā pusi darba vietu. Tas, protams, nenozīmē, ka puse darbinieku tiks atlaisti, taču darba sludinājumos noteikti parādīsies jauni termini. Intensīva robotu izmantošana melnstrādnieku darbiem ražotnēs sākās jau pirms vairākiem desmitiem gadu, un mūsdienās jomu, kur var tiem likt strādāt, kļūst arvien vairāk.
Par vienu no līderiem robottehnikas izmantošanā negaidīti kļuva kompānija Amazon, savās noliktavās ieviešot robotizētas rokas Robo-Stow, kas no plauktiem izņem lietas, un mobilos robotus Kiva, kas pārbīda mantas pa grīdu. Mūsdienās robotizācija strauji attīstās jaunā nozarē – veidojas bezpilota automobiļu industrija. Par celmlauzi šajā jomā tiek uzskatīta kompānija Google, kas jau kopš 2011. gada uz Nevadas štata ceļiem veic bezpilota automobiļu testa braucienus.
Tagad pie līdzīgiem projektiem ķērušies arī autoražotāji Toyota, Nissan, Volvo un citi. Pēc tirgus izpētes uzņēmuma ABI Research prognozēm, 2020. gadā visā pasaulē pa ceļiem brauks desmit miljoni automašīnu bez vadītāja. Nav nekāds brīnums, ka kompānija Google vispirms kļuva par vienu no galvenajiem investoriem Uber – uzņēmumā, kas vienkāršoja taksometra pakalpojumu pieteikšanu -, bet pēc tam pati uzsāka līdzīgu projektu.
Taksometru aizvietošana ar bezpilota automobiļiem palīdzēs būtiski samazināt šī pakalpojuma cenu… un atņems darbu vairākiem miljoniem taksometru vadītāju. Jāuzsver, ka izzušana draud ne tikai mehāniskajām profesijām. Jau tagad datori ir gudrāki par cilvēkiem ļoti dažādās jomās. Vēl pagājušajā gadsimtā pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs zaudēja datorprogrammai Deep Blue – 1997. gadā sešu partiju mačs beidzās ar rezultātu 3,5:2,5 IBM datora labā.
Šahs, no malas raugoties, šķiet samērā algoritmizēts (kaut gan būtībā tā nav), taču spēle Jeopardy!, kurā uz jautājumiem jāatbild ļoti ātri un ļoti pareizi, tāda neizskatās. Neraugoties uz šķietamo sarežģītību, 2011. gadā programma Watson (atkal IBM izgudrojums) uzvarēja divus visspēcīgākos Jeopardy! spēlētājus Kenu Dže- ningsu un Bredu Rateru. Kens Dženingss, kura kontā ir vēsturiskā nepārtrauktā 74 uzvaru virkne spēlē Jeopardy!, savā slejā žurnālā The Slate rakstīja, ka gudro datoru jaunā paaudze neizbēgami atņems darbu cilvēkiem, kuru profesija ir saistīta ar informāciju.
Erudīcijas spēles dalībnieki, iespējams, ir pirmie Watson upuri, taču pilnīgi noteikti ne pēdējie. Interesanti, ka pēc slavenās uzvaras Watson mainīja darbības jomu, pārorientējoties uz slimību diagnosticēšanu. Medicīna acīmredzot kļūs par nākamo cīņas lauku cilvēku un robotizēta personāla sāncensībai, un tuvākajos gados vispirms medicīnas māsas, bet pēc tam arī ārsti savas darba vietas atdos robotiem.
