Nerezidentu aizdevumi

naudaNekad neesmu varējis pilnībā izprast vai izjust teicienu, ka parāds nav brālis. Varbūt tāpēc, ka man nav brāļa, vai tāpēc, ka vidē, kurā es ap­grozos, parāds cilvēkiem ir gauži mīļš un ierasts – kā mājdzīvnieks, kā brālis. Mums valstī ir tāda masveida vājība, ka daudzi uzņēmēji mēdz pasmelt – it kā aizdot – naudas līdzekļus no sev piede­rošiem uzņēmumiem (citi pat atļaujas tādus aizdevumus izsniegt vadošiem darbiniekiem). Šādi iegūtus līdzekļus īpašnieki mēdz gadiem ilgi neatdot vai pat neplāno tos atdot, faktiski pārvēr­šot tos dāvanās.

Rakstā gandrīz vai pravietiski norādīts pēdējā laika ten­dences liecina par to, ka agri vai vēlu Finanšu ministrija (FM) ķersies klāt šiem mūžīgajiem aizdevumiem. Svinīgi varu paziņot, ka tas ir noticis, turklāt ar vērienu. FM pārstāve profesionālā žur­nālā uzrakstījusi piecu lappušu garu aprakstu par iecerētajiem Iedzīvotā­ju ienākuma nodokļa (IIN) likuma gro­zījumiem – ar piebildi, lai nianses lasa pašā likumā. Un lasīt ir gana daudz ko. Es šoreiz par pašu galveno.

FM ideoloģiskā bāze

Iemeslus savai aktivitātei FM skaid­ro ar Latvijā vērojamo situāciju, ka komersanti izmanto aizdevumu iz­sniegšanas juridisko formu, taču pēc ekonomiskās būtības šādā veidā izmaksā fiziskajām personām ienāku­mus, kas netiek aplikti ar IIN. Par to liecinot fakts, ka izsniegtie aizdevu­mi netiek atmaksāti, netiek piedzī­ti, dažkārt aizdevumu līgumos nav pat noteikti atmaksas termiņi. Šie aizde­vuma līgumi arī neparedz procentu maksājumus. Ko lai saka – tā jau arī ir. Savām acīm esam redzējuši un, iespējams, arī paši niekojušies ar šādiem aizdevumiem. Turklāt tiek minēti interesan­ti skaitļi. Pēc VTD rīcībā esošās infor­mācijas, fizisko personu neatmaksātie aizņēmumi (kredīti) un citas parādsaistības komercsabiedrībām, kuru pa­matdarbības veids nav saistīts ar kredī­tu izsniegšanu, 2011. gadā bija aptuveni 500 100 000 euro. Iespaidīgi, ja tas at­bilst patiesībai.

Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi

Lai šīm cūcībām darītu galu, tiek ieviests tāds jēdziens kā ienākumam pielīdzināmi aizdevumi (IPA). Savā bū­tībā IPA nav nekas cits kā aizdevums vai vismaz naudas iedošanas fakts, kas juridiski noformēts kā aizdevums. No­teiktos apstākļos tas zaudē savu aiz­devuma aizsegu un beznodokļu pie­vilcību un pārvēršas ar IIN apliekamā ienākumā. Tad nu ir jautājums – kā aizdevums pārvēršas par nejauko IPA?

IPA statusu aizdevums iegūst tad, kad fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros (t. i., tērē naudu restorānos, apģērbam, ceļojumiem utt.), nav to atmaksājusi esam redzējuši un, iespējams, arī paši niekojušies ar šādiem aizdevumiem. Turklāt tiek minēti interesan­ti skaitļi. Pēc VTD rīcībā esošās infor­mācijas, fizisko personu neatmaksātie aizņēmumi (kredīti) un citas parādsaistības komercsabiedrībām, kuru pa­matdarbības veids nav saistīts ar kredī­tu izsniegšanu, 2011. gadā bija aptuveni 500 200 000 euro. Iespaidīgi, ja tas at­bilst patiesībai.

Laba aizdevuma kritērija

Lai noskaidrotu, kurš tad galu galā maksās IIN par neatdoto aizdevumu jeb IPA (aizdevējs vai aizņēmējs), tiek ieviesti seši kritēriji (laba aizdevu­ma kritēriji), kas raksturo aizdevumu. Daži ir tiešām viegli, bet citi prasa pa­matīgu iedziļināšanos.

Aizdevuma līgumam ir jābūt no­slēgtam rakstiski, naudai ir jācir­kulē bezskaidras naudas veidā, un aizdevuma atmaksas termiņš nedrīkst pārsniegt 60 mēnešu termiņu. Aiz­devējam aizdevuma izsniegšanas dienā nedrīkst būt par mēnesi vecāku no­dokļu parādu. Maksimālais aizde­vumu apmērs (to kopsumma) nedrīkst pārsniegt reizinājumu, kas iegūts, 30% no aizdevuma ņēmēja vidējiem mē­neša bruto ienākumiem pie aizdevē­ja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizde­vuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60, bet, ja aizdevuma ņēmējs īpaš­nieks negūst ienākumus no aizdevē­ja, maksimālais aizdevuma apmērs ne­drīkst pārsniegt uz aizdevuma ņēmēja attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru. Visbeidzot, visu aizdevēja fiziskajām personām izsniegto aizde­vumu summa nedrīkst pārsniegt aizdevēja pašu kapitālu.

Atbildības sadalījums

Finanšu ministrijas domu gājiens, vei­dojot tik garas konstrukcijas, ir šāds. Pieņemsim, ka SIA Baltais kaķītis aizlienē savam valdes loceklim Mārtiņam līdzekļus ar 60 mēnešu termiņu. Tāla­jā 2019. gadā Mārtiņš naudiņu kā neat­dod, tā neatdod, un paiet seši mēneši no aizdevuma atgriešanas gala datuma. Tātad 60 plus seši mēneši ir izpildīju­šies, līdz ar to kādreiz tik skaistais aiz­devums pārvēršas nejaukajā IPA. Bet kurš par to ir atbildīgs?

Ja SIA Baltais kaķītis ievēroja laba aizdevuma kritērijus, tad par šmuci ar IIN sekām atbildēs Mārtiņš. Ja SIA Baltais kaķītis neievēroja šos kritērijus, Mārtiņš netiek aiztikts un IIN atbildība gulstas uz SIA Baltais kaķītis. Ja Mārtiņš aizdevumu atdotu laikā, neat­karīgi no tā, vai laba aizdevuma kritēri­ji bija vai nebija ievēroti, IIN sekas ne­iestājas. Piņķerīgi, vai ne?

Piemērojamais iin apmērs

naudaPiņķerīgi ir arī ar pašu IIN un tā apmē­ru, kas jāmaksā, jo dažādām nodokļa bāzēm tiks piemērota IIN pamatlikme un atsevišķos gadījumos arī par godu IPA ieviestā 22% papildu likme (22% papildu likmes teorētiskā ideja ir kom­pensēt nesamaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas).

Atkal iedomāsimies, ka Mārtiņš nav atdevis aizdevumu un SIA Baltais kaķī­tis ir ievērojis laba aizdevuma kritērijus. Mārtiņš ir spiests pats maksāt IIN, pie­ņemot, ka aizdevums ir viņa bruto ienā­kums. Turklāt, tā kā aizdevuma izsnieg­šanas dienā viņš ir bijis uzņēmuma valdes loceklis (tas pats būtu arī darbi­nieka un padomes locekļa statusa gadī­jumā), jāpiemaksā vēl 22% IIN saska­ņā ar IPA papildu likmi. Ja SIA Baltais kaķītis būs ignorējis laba aizdevuma kritērijus, tiks uzskatīts, ka aizdevums ir Mārtiņa neto (nevis bruto) ienākums, no kura SIA Baltais kaķītis jau pats maksās IIN pēc 24% un arī 22% likmes.

Aizdevumi no nerezidentiem

Domājams, lasot un šķetinot visus šos brīnumus, daudzmaz turīgs un ar lat­viešu spītu apveltīts uzņēmējs uzdos sev jautājumu, bet kā ar aizdevu­miem no nerezidentiem (kuram gan sevi cienošam uzņēmējam pagultē nav noslēpti kādi ārzonas papīri)? Pirm­kārt, 60 plus seši mēneši jeb IPA kri­tērijs attiecas uz visiem aizdevumiem, t. i., ārzonu iesaistīšana nepalīdz, jo ne­atrisina pamatproblēmu.

Otrkārt, ja aizdevums ir saņemts no nerezidenta, bāzes noformēšanas noteikums paredz, ka šāds aizdevums jānoslēdz notari­āla akta formā. Bet šim noteikumam uzreiz ir garš izņēmumu saraksts: ES (tātad Kipra der), EEZ valstu reziden­ti vai tādas valsts rezidenti, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenci­ju (piemēram, Krievija). Ja aizdevuma noslēgšanas forma nav ievērota, aizņē­mējs riskē ar IPA un IIN piemērošanu.Bet ar to stāsts nav galā. Aizdevuma saņēmējs riskē ar IPA un IIN piemē­rošanu arī tad, ja nav informējis VID par aizdevuma saņemšanu (vairāk par 15 000 eiro).

Informācijas sniegšana

Tā mēs pakāpeniski nonākam pie vēl viena jaunieveduma – informā­cijas sniegšanas par viena aizdevē­ja izsniegtiem aizdevumiem, kas pār­sniedz summu 15 000 eiro. Tātad, ja Mārtiņš ir naski aizņēmies 15 001 eiro no SIA Baltais kaķītis, VID par to informēs pats aizdevējs. Ja Mār­tiņš būs notariāla akta formā noslē­dzis aizdevuma līgumu ar ārzonas uzņēmumu par identisku summu, in­formēšanas pienākums gulsies uz paša Mārtiņa pleciem. Lai mums nebūtu iespējas atslābināties par aizdevumiem virs 15 000 eiro, kas ņemti līdz šāgada 31. decembrim, arī būs jāziņo VID. Termiņš – 2014. Gada jūnijs. Ja tas netiks izdarīts, iespē­jamās sekas būs IPA kvalifikācija ar 2014. gada 1. janvāri un IIN.

Kā dzīvot tālāk?

Sāksim ar to, ko man amerikāņu skolā mācīja viens solīds kungs solīdos gados. Viņš teica, ka krītiņu nevar aiz­ņemties, jo šāda aizņemšanās beidzas ar to, ka krītiņš tiek noberzts pret tāfe­li. Līdz ar to tas tiek patērēts uz neat­došanu. Neraugoties uz šo diezgan da­bisko un pašsaprotamo alegoriju, pie mums mūžīgie aizdevumi ir tik pieras­ti, ka, ja tie tiks atņemti, t. i., kāds teiks, ka nauda ir arī jāatdod, var iestāties konvulsīva histērija…

Bet nu bez morāles. Ar trīcošu sirdi jāraksta, ka IIN grozījumu pārejas no­teikumi paredz, ja aizdevums fizis­kai personai ir izsniegts līdz 2013. gada 30. decembrim, tas netiek pielīdzināts ienākumam, t. i., neiestājas IPA ga­dījums, tātad nav jāklīst pa iepriekš aprakstīto regulējuma labirintu. Iz­ņēmums – iepriekšminētā VID neinformēšanas situācija. No tā var se­cināt, ka pagātne vismaz nepiedzīvo zemestrīci.

Iespējams, kāds tagad varētu pa galvu pa kaklu mesties aizdot sev līdz 31. decembrim vēl kādu žūksni. Mēs, kas dzīvosim un aizņemsimies pēc 1. janvāra, mācīsimies pierast pie piecu gadu maksimālā termiņa un naudu atdot. Iespējams, ka nākotnē, tuvojo­ties aizdevuma atdošanas dienai, mēs atkal aizņemsimies, atgriezīsim aizde­vumu un parādā paliksim jau saskaņā ar jaunu aizdevumu, tātad atkal piecus gadus par to nedomāsim. Tas būtu lat­viski. Bet varbūt, maldoties FM radī­tajos biezokņos, atmetīsim tam visam ar roku un labāk domāsim, kā sada­līt naudu dividendēs, samaksāt 10% IIN un nekad neinteresēties par IPA jēdzienu.

Leave your comment