Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem kā kurināmais izmantota malka, kas arī mūsdienās ir viens no populārākajiem dabīgā kurināmā veidiem un nebūt nav zaudējis savu aktualitāti. Protams, tirgū ienākušas ļoti daudzas citas apkures sistēmas un iespējas, piemēram, granulu apkure, siltumsūkņi, gāzes vai elektriskā apkure – tomēr kurināmā veids daudzās mājās palicis tas pats senais. Īpaši, ja īpašumā ir savs mežs, no kura kurināmo var iegūt.
Mūsu mājās izmantojam apkures katlu, taču romantiskākiem vakariem viesistabā ierīkota arī krāsns – dzīva uguns ir enerģijas un kopības avots. Silts mājas pavards arvien ir aicina sapulcēties uz omulīgiem tējas vakariem un sarunām. Man, piemēram, arī patīk viss ar malkas sagatavošanu saistītais process – tā jāizžāvē, jāsaliek glītās grēdās, ziemā jāizšķūrē ceļš līdz šķūnītim, lai sanestu malkas klēpīšus. Un pēcāk mājās smaržo pēc koka – dabiskais aromāts.
Turpinājumā vairāk pastāstīšu par malkas kurināšanas noslēpumiem – lai krāsns dotu lielāku siltumu, var noderēt dažas viltībiņas, lai ātrāk piesildītu istabu. Katram kokam raksturīgas savas īpašības, kādu vieglāk aizdedzināt, citu iekurt grūtāk. Tāpat arī atdotā siltumenerģija atšķiras.
Kāda koka malku izvēlēties?
Malka apkurei ir lielisks risinājums, kas vislabāk savu funkciju pilda, ja ir sausa. Visizplatītākā ir bērza, jo to ir viegli aizdedzināt un deg ar vienmērīgu, ilgu liesmu, kas nozīmē ilgāku siltuma laiku. Bērza siltumspēja jeb atdotā siltumenerģija ir lielāka nekā skujkoku malkai: bērzs sadegot izdala par 25 % vairāk siltuma nekā apse un par 15 % vairāk nekā priede.
Bērzs būs labākā izvēle pirtij un īpaši cilvēkiem, kuriem ir elpošanas ceļu problēmas, jo degoša bērza malka dezinficē pirti. Ideāli, ja bērzu neglabā ilgāk par diviem gadiem, jo šajā gadījumā aromāts vairs nav tik jūtams. Lai nerodas kvēpi, bērzu labi kurināt kopā ar ozolu. Kurināmajam jābūt sausam, jo pretējā gadījumā kurinot izdalīsies mitrums, kas, nonākot kontaktā ar sodrējiem un citiem nosēdumiem, var veidot nepatīkamu smaku un var aizkavēt krāsns sienu sakaršanu un kurināmais būs jāpatērē vairāk.
Apse, ozols vai priede?
Skaldīta malka apkurei no priedes sadegot dod lielāku karstumu nekā egles. Skuju koku kurināmais var sprakšķēt un dzirksteļot, tāpēc nav piemērots vaļējiem kamīniem. No visām citām atšķiras alksnis, kas ar sarkanīgo nokrāsu uzreiz ir atpazīstams. Degot tas dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Ja pirts tiek kurināta ar alksni, tā pasargā no saaukstēšanās. Alksnis der jebkurai cietā kurināmā apkures ierīcei un skaldītā veidā tas ir salīdzinoši lētāks.
Apses koka malka arī ir ļoti izplatīta apkurei. Tā pietiekoši ilgi deg un ilgi saglabā karstumu, taču siltumu nespēj dot tik daudz kā bērzs un apses skaldīto kurināmo ir grūti iekurināt. Tomēr profesionāļi iesaka kurināt apsi ar citu malku – aizkurt citu koku un tikai pēc tam pievienot apses malku. Ļoti pozitīvais fakts: apses skaldītai malkai sadegot, dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem.
Lielākais siltumatdeves koeficients ir ozola malkai. Tas nozīmē, ka starp visām koku sugām tieši ozols nodrošinās ar vislielāko siltumu. Tādēļ pastāv pārkurināšanas risks. Izmantojot ozola malku, no tā vajadzētu izvairīties. Tomēr tiem, kuriem būtiskākais ir pēc iespējas ātrāk sasildīties – tieši šī būtu vispiemērotākā izvēle.
Manuprāt, iespējams izmantot dažāda veida koksnes. Tikai nepieciešams zināt tām raksturīgās īpašības un kādās situācijās vislabāk izvēlēties konkrēto malku. Tā, piemēram, pirti kurinām ar bērza malku dezinficējošo īpašību dēļ. Tāpat arī izmantojam bērza pirtsslotas – tās samitrinot un uzliekot uz sejas, iespējams gan pasargāt sevi no uzmestā gara tveices, gan papildus gūt baudāmu smaržu terapiju.
Savukārt, lai bērza malku izmantotu pēc iespējas efektīvāk, vislabāk pēc kurināšanas sesijas tai pievienot alksni – tas palīdzēs pret sodrējiem, kas rodas kurinot krāsni ar bērzu. Kurinot ar alksni, tiks sadalīti kvēpi. Mūsu kamīnam ir stikls – lai to neapkvēpinātu, pirms bērza malkas aizkuršanas, noņemam tāsi. Tā ir neliela viltībiņa, kas palīdz saglabātu stiklu caurredzamu.
Izpratne par koksnes izmantošanu kurināšanas procesā ir aspekts, kas praktiski ļauj mājas apsildes procesu darīt vēl tīkamāku. Tomēr tik pat svarīgi atgriezties pie pašiem pamatiem – kāda ir mājās izmantotā krāsniņa vai apkures sistēma. Tā ir visa sirds – ja tā nepukstēs kā nākas, tad nebūs nozīmes arī pārējam. Pat ja izmantota tiks ozola malka, kas dod vislielāko siltumu, novecojusi krāsniņa to ilgi neturēs un viss vērtīgais siltums ātri izplēnēs skurstenī. Ne mazāk svarīgi, lai māja būtu labi nosiltināta – lai siltums netiktu zaudēts plāno sienu dēļ vai neizsprauktos pa logu spraugām.
Kādu malciņu tu vēlies sagādāt nākamajai ziemai?
