Motocikliem jau izsenis piemitis kas vienreizējs. Lai gan daži varētu domāt, ka pārvietoties ar motociklu nav tik ērti, droši utt., bet ir skaidri redzams, ka motociklistiem pašiem tas nerūp – viņi izbauda mirkli un nemaz neizskatās, ka justos kā apdalīti! Ne vienam vien ir sapnis izrauties no automobiļa, uzkāpt dzelzs rumaka mugurā un traukties tālēs… Tomēr pirms tam jāveic praktiski sagatavošanās darbi un jāaiziet zināmi pārbaudījumi!

Šim rakstam mani iedvesmoja viena no tuvākajām draudzenēm. Jau kopš vidusskolas viņa zināja, ka kādu dienu iegūs tiesības un apceļos Latviju ar motociklu. Par šausmām mātei, kā izrādījās, to vēlējās arī viņas vecākā māsa. Divas smalkas latvju daiļavas jaudīgu un spēcīgu spēkratu mugurā… Arī es par to nobālēju – jo tas ir transportlīdzeklis, ar kuru pati nekad neizvēlētos pārvietoties. Tomēr apbrīnoju sievietes, kuras izjūt tā valdzinājumu un nebaidās no šī trauksmainā, brīvi plandošo matu brauciena. To uzdrīkstēties var tikai ļoti drosmīgas sievietes.

Šajā rakstā vairāk vēlos pastāstīt par to, kā manai draudzenei veicās ar tiesību iegūšanas procesu, par izaicinājumiem un viņas pieredzi. Arī citiem, kas vēlas iegūt motocikla tiesības, šāds pieredzes stāsts varētu kļūt par iedvesmas avotu un mudinājumu neatmest sapnim ar roku. Viss, ar ko jāsāk, ir stipra vēlēšanās un neatlaidība. Lai pēc iespējas veiksmīgāk ieceri realizētu, svarīgi izvēlēties arī pretimnākošu motoskolu, kuras mācību modelis palīdz pēc iespējas veiksmīgāk apgūt motocikla vadīšanas prasmes.