Ainavas neveido vien mākslinieki skaistās gleznās. Lai arī mākslas vēsture mani fascinē ne mazāk, ikdienas dzīvē māksla var likties visai nepraktiska un nenoderīga. Tomēr pastāv nozare, kurā iztēles lidojums, mākslinieka redzējums, kā arī matemātiskā precizitāte un praktiskums apvienojas vienā veselumā. Iespējams, tā ir vienīgā nozare, kas apvieno šos pretmetus – kur vienlīdz svarīgas kā labās, tā kreisās smadzeņu puslodes spējas. Ar šādu fantāziju realizēšanu dzīvē saistīta vesela zinātne – ainavu arhitektūra.
Jāsaka, ka pieaugot modernajai pilsētas apbūvei, arvien vairāk pieaug arī apzaļumošanas risinājumu nozīme. Tā ir viena no galvenajām 21. gs. arhitektūras tendencēm – panākt, lai daba atgrieztos pilsētā un organiski tajā iekļautos. Daba ir nedaudz jāsavalda, jo skaistas ainavas un zaļumu vēlamies redzēt tur, kur tam atvēlēta vieta. Tieši šajā jautājumā specializējusies ainavu arhitektūra. Šī arhitektūras nozare gādā, lai veidotos vienota harmonija starp ēkām (pilsētās, laukos, ciemos) un vidi ap to (dārziem, parkiem, celiņiem utt.).
Lieliska ainavu arhitektūra ir kā atslēga uz vienotu stilu starp māju un pagalmu – arī privātmāju īpašniekiem tā ir ne mazāk aktuāla tēma, lai nerastos situācija, kurā jaunuzceltā modernā ēka un dizains konkrētajā vidē izskatās neiederīgi vai ārkārtīgi klasiskās mājas pagalms nesaskan ar tās tēlu. Dārzam, parkam vai citam ainaviskajam risinājumam ap ēku organiski jāsaskan ar ēkas arhitektonisko stilu. Tieši tādēļ bieži vien ainavu arhitekts cieši sadarbojas ar ēkas projektētājiem, lai radītu pēc iespējas piemērotāku apzaļumošanas risinājumu.
Ar ko nodarbojas ainavu arhitektūra?
Veidojot plānojumu, tiek domāts ne vien par apzaļumošanu. Tiek izsvērti arī labākie celiņu, komunikāciju veidi (piemēram, iekļaujot autostāvvietu, gājēju un auto piebraucamos ceļus). Labs plānojums ļauj maksimāli racionāli izmantot pieejamo zemes gabalu, kā arī veido vienotu ansambli ar ēku. Varētu teikt, ka vide ap ēku ir daļa no tās arhitektoniskās koncepcijas. Bieži vien tiek strādāts arī ar dažādām publiski pieejamām vietām un tiek meklēti labākie ainaviskie risinājumi, kas tiktu galā ar lielu cilvēku plūsmu.
Ainavu arhitektūras uzdevums ir izdaiļot pilsētvidi, cilvēka apdzīvoto zemes pleķīti. Bez kokiem, ziediem un dabas krāšņuma cilvēks panīkst. Arvien apbūvējot pilsētu, svarīgi, lai pilsētas iedzīvotājiem būtu piekļuve pie dabas nostūriem – vietām, kur atvilkt elpu, atgūt spēkus, atpūsties. Nereti labākās idejas rodas nevis 8 stundu garajā darba dienas laikā ofisā, bet gan pastaigu laikā. Lai nelaupītu šos iedvesmas mirkļus, ainavu arhitekti strādā pie tā, lai būtu, kur izvēdināt galvu.
Veicot apzaļumojumu plānošanu, iespējams pēc iespējas labāk izmantot pieejamo zemes gabalu, lai radītu ko tādu, kas būtu funkcionāls, tomēr reizē arī priecētu acis (it īpaši tas attiecināms uz dažādām apzaļumojumu zonām pilsētvidē). Cilvēkiem patīk sakārtota, skaidra vide – pilsētnieki atzīst, ka dažādi parki un mazi apzaļumoti gabaliņi ir tas, kas viņus nomierina, pretstatā dažādiem novārtā atstātiem pilsētas nostūriem starp blokmājām.
Jāsaka, ka Latvijas lielās pilsētas kļūst arvien skaistākas un redzams, ka kopumā cilvēki arvien mazāk žēlo naudu arī dažādiem vides plānojuma projektiem ap ēkām. Varam sākt ar mazumiņu – arī tavs piemājas dārzs vai pagalms veido kopējo vidi, un kādēļ gan nepadarīt to jaukāku sev un citiem?
