Dzīvojot pilsētā, daudzdzīvokļu namā, kas, sen jau vairs nav no jaunākajiem un modernākajiem, savus kaimiņus sejā zinām reti – varbūt tuvākos, kaimiņus pa kāpņu laukumiņam. Taču, visus, kas dzīvo stāvu augstāk vai zemāk – varbūt tā – laiku pa laikam kāds ir manīts. Vārdus, dzīvesstāstus un telefona numuru taču nezinām praktiski nevienam. Tā, nosacīti, ir lielas pilsētas nelaime. Nepamanām cilvēkus sev apkārt, pat tos, kas dzīvo aiz sienas, ja vien negadās kādas ārkārtas situācijas, kad nākas vien ar kaimiņiem iepazīties. Kā likums – tās visas nav patīkamas.
Skaļu mūziku no kaimiņu dzīvokļa vēl var pārdzīvot ar tik vien lieliem zaudējumiem, kā labs nakts miegs. Taču vaļā aizmirsts ūdenskrāns stāvu augstāk var radīt ļoti daudz galvassāpes un arī materiālus zaudējumus. Neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis pieder pašiem vai ir īrēts (kas mūsdienās ir gana bieži sastopams – īrēt, ne pirkt), zaudējumi, ja augšējā stāva kaimiņi izdomā nopludināt, var būt pietiekami lieli, lai mēs to nemaz nevarētu atļauties!
Bieži vien, īrējot dzīvokli, dzīvokļa saimnieks pieprasa maksāt arī dzīvokļa apdrošināšanu, iekļaujot vismaz daļu no tās ikmēneša maksā. Un tas nebūt nav gadījums, kas celt traci un pretoties šādam maksājumam.
Īrējot dzīvokli noteikti daudz drošāk kā īrniekam, tā īpašniekam būs, ja dzīvoklis būs apdrošināts. Neatkarīgi no tā, vai kāds negadījums gadās pašam vai nākas ciest no kaimiņu rokas – nebūs jāsedz gana lielie zaudējumi no savas kabatas. Taču izdevumi, kas var rasties, var būt diezgan lieli.
Arī tad, ja dzīvoklis ir mūsu pašu īpašums un tajā jau labu laiku bez problēmām dzīvojam – ir vērts papētīt, nu, kaut vai intereses un ziņkārības pēc – pret ko un par cik pieejama dzīvokļa apdrošinašana. Ja nu tomēr kāds no piedāvājumiem gluži labi noder arī mums? Galu galā – labāk zināt, nekā vēlāk maksāt.
