Automobiļu diski, mēbeļu furnitūra, apkures ierīces, santehnika… Novosibirskas uzņēmējs, saliecot pirkstus, uzskaita, kur var izmantot aizsargājošo spoguļpārklājumu Unibrait. «Bet sākumā pēc pusgadu ilgiem pētījumiem mēs domājām, ka šī tehnoloģija nav dzīvotspējīga un izmantojama vienīgi dekoratīviem mērķiem,» stāsta Dmitrijs Vasiļenko. Virzīt tirgū savu tehnoloģiju – virsmu pārklāšanu ar metalizētu slāni (lētāks analogs klasiskajai hromēšanai) – kompānija Unibrait sāka 2013. gada pavasarī.
Nākamajā gadā apgrozījums sasniedza vairāk nekā 704 tūkstošus eiro. 2015. gada janvārī bija atmaksājusies puse no apmēram 528 tūkstošiem eiro, kas tika iztērēti par tehnoloģijas izstrādi un testēšanu. Kur viņš ņēma investīciju kapitālu? Pēc Novosibirskas Tehniskās universitātes pabeigšanas 2007. gadā Dmitrijs Vasiļenko mēģināja veidot karjeru celtniecības biznesā. Kompānijā, kas piederēja viņa paziņām, Dmitrijs atbildēja par sarunām ar mēriju par zemes gabalu piešķiršanu un turpmākajām saskaņošānām.
Trīs gadu laikā tika uzceltas trīs sabiedriskas nozīmes ēkas. Vienā no šiem projektiem Vasiļenko bija līdzdibinātājs un vēlāk izdevīgi pārdeva savu daļu. Ieguldīt metalizēšanas tehnoloģijā viņam piedāvāja draugs ķīmiķis, kuram jau bija šādas tādas iestrādes. «Ideja savaldzināja ar iespēju izveidot biznesu, izmantojot pašiem savu tehnoloģiju,» atceras Vasiļenko. «Ne visur esošo pērc-pārdod, bet gan īstu inovāciju.» Patiesībā hromēšana Krievijā nav nekāds jaunums, bet šī tehnoloģija tika izmantota rūpnieciskiem mērķiem, jo šāds pārklājums bija dārgs un sarežģīts.
Dmitrijs Vasiļenko kopā ar draugu izvirzīja mērķi radīt pārklājumu, kas būtu izturīgs pret temperatūras svārstībām, lēts un vienkārši ražojams. Piemaskavā un Permā partneri atrada trīs speciālistus, kuriem gan neatklāja, ka viņi piedalās vienā projektā, jo katrs risināja savus uzdevumus. Tā tika nodrošināta konfidencialitāte. Sava drauga ķīmiķa vārdu Vasiļenko neatklāj pat tagad (pēc uzņēmēja vārdiem, viņš faktiski ir Unibrait līdzīpašnieks, kaut ari īpašuma dokumentos nefigurē).
Ķīmiķiem darbuzņēmējiem tajās pilsētās, kur viņi dzīvoja, tika noorganizētas mini laboratorijas. Noslēguma darbiem un pārklājuma testēšanai Novosibirskā tika iznomāts neliels angārs. Tehnoloģijas testēšanai izvēlējās automobiļu diskus – uz tiem uzreiz iedarbojas gan ķīmiskās, gan mehāniskās, gan arī termiskās slodzes. Pirmie eksperimenti ar sagatavotajiem sastāviem 2010. gadā neizdevās – pārklājums nogāja jau pēc divām nedēļām. «Nevarējām saukt urā,» noplāta rokas uzņēmējs.
Viņš turpināja strādāt celtniecības biznesā. Lai finansētu izmēģinājumus, Dmitrijs pārdeva savu automobili. Kredītu bankā deva tikai apmaiņā pret 20% daļu projektā, bet dalīties ar kādu viņš negribēja. Tobrīd Vasiļenko Novosibirskā parādījās konkurents – uzņēmums Auto Business Techmologies piedāvāja iegādāties iekārtas un materiālus ķīmiskajai metalizēšanai. Kad Vasiļenko sāka piedāvāt savu tehnoloģiju tirgū, šīs firmas pārstāvji uzbruka Unibrait ar apvainojumiem internetā. Dmitrijs atbildēja ar kritiku savā vietnē. Pēc viņa teiktā, galu galā nācās pat tiesāties.
2011. gadā un 2012. gadā Unibrait savā angārā-la- boratorijā veica ap 1500 izmēģinājumu ar pārklājumu sastāvu. Beidzot 2013. gada martā partneris piezvanīja Vasiļenko un ar šaubu pieskaņu balsi paziņoja, ka, šķiet, viss izdevies – izvirzītie izturības kritēriji sasniegti. Tehnoloģijas pārdošanas varianti bija divi – rūpniecības uzņēmumiem un mazajam biznesam pēc franšīzes shēmas. Vasiļenko noslēdza līgumus ar divām rūpnīcām, bet drīz vien no šī varianta atteicās – ja reģionā iegūtu vienu rūpniecisku klientu, tas varētu krietni pabojāt dzīvi franšīzes pircējiem.
Gribētājus uzsākt biznesu, izmantojot franšlzi, Unibrait meklēja atbilstošās tīmekļa vietnēs un forumos. Par 8800 eiro (testa summa pirmajiem partneriem) franšīzes ņēmēji apguva tehnoloģiju Unibrait laboratorijā un saņēma ķīmisko sastāvu sākuma partiju, ar ko pietika, piemēram, 50 automobiļu disku apstrādei. Uzklāšanas un ķīmisko sastāvu nostiprināšanas iekārtas viņi pasūtīja caur Unibrait. Nepieciešamības gadījumā viņiem palīdzēja sameklēt piemērotas ražošanas telpas, kā arī organizēt pārdošanu.
«Sadarbojos ar Unibrait kopš 2013. gada aprīļa. Pie mums vēršas visdažādākie pasūtītāji, no autobiznesa līdz celtniecības kompānijām, tā ka iespēju ir ļoti daudz,» stāsta Sergejs Zuravļovs, firmas Chrome Technology direktors no Magņitogorskas. To pašu saka arī Deniss Potapovs no Saratovas uzņēmuma Hrommarket – pieprasījums nodrošina pārklājuma izmantošanas daudzveidību un krāsu dažādību: klasiskais hroms, bronza, zelts, spilgti zils utt. Pēc Unibrait Surgut īpašnieka Dmitrija Voroņina vārdiem, viņa strādniekiem gadījies padarīt spoguļspožas gan ļoti vērtīgu retu motociklu detaļas, gan gaļas maļamās mašīnas.
«Unibrait tehnoloģiju mēs izmantojam automašīnām un motocikliem, ir arī reklāmu plakātu un konstrukciju pasūtījumi,» saka Aleksejs Nikoļenko no Mirnijas. «Šodien tā ir vienīgā tehnoloģija ar tādu cenas un kvalitātes attiecību, it sevišķi, ja ņem vērā izstrādājumu ekspluatācijas apstākļus. Pie mums Jakutijā vasarā ir +30 grādu, bet ziemā līdz -45 grādiem.» 2015. gada pavasarī ar Unibrait strādāja 45 franšīzes 37 Krievijas pilsētās. Neskaitot franšīzē iekļauto, pērn Dmitrijs pārdeva materiālus par aptuveni 88 tūkstošiem eiro.
Pašas franšīzes vērtība pusotra gada laikā pieaugusi trīs reizes – līdz gandrīz 27 tūkstošiem eiro. Pēc uzņēmēja vārdiem, Krievijas tirgum viņš noteicis ierobežojumus – 200 franšīzes ņēmēju, ne vairāk par pieciem vienā pilsētā. Taču dīvaini, ka Unibrait īpašnieks līdz šim vēl nav patentējis savu tehnoloģiju. Lai Krievijā iegūtu patentu, jāpublicē galvenās formulas. Vasiļenko baidās, ka tādā gadījumā konkurenti varētu radīt analogus. Kā skaidro uzņēmējs, pat sastāvu spektrālanalīze nevar tos atšifrēt. Tomēr tehnoloģiju vajadzēs juridiski noformēt, jo Unibrait ir plāni to eksportēt.
«Jau 2013. gada vasarā es skaidri sapratu, ka esam izgudrojuši kaut ko tādu, ar ko var iziet arī pasaules tirgū,» apmierināti smaida Dmitrijs Vasiļenko. «Ir pabeigtas sarunas ar Vāciju, pašlaik noslēguma posmā ir sarunas Itālijā. Āzijā gatavojos ieiet šā gada vidū. Kamēr vēl izstrādājām tehnoloģiju, man laiku pa laikam šķita, ka tam ir iztērēts pārāk daudz naudas. Tagad redzu, ka tas nav bijis velti.»
