Mēs visas zinām, cik grūti ir aiziet pie ārsta ar bērnu, īpaši kamēr viņš vēl ir ļoti maziņš. Vēl nervozāku šo pasākumu var padarīt vizīte, kura nav gluži pie standarta ārsta. Dermatologs bērniem nav pierasta lieta un daudzi vecāki ar to nemaz nesaskaras, tāpēc padalīšos ar savu pieredzi, kas varētu palīdzēt arī citām jaunajām māmiņām, kurām nepieciešams doties pie dermatologa ar savu atvasi.
Arī maziem un lielākiem bērniem var būt dažādas ādas problēmas. Tās gan visbiežāk nav nekas nopietns, bet izteiktas dzimumzīmes, iedzimtas ādas kaites, atopiskais dermatīts un citas problēmas, kuras visbiežāk skar tieši bērnus, var nebūt izārstējamas tikai apmeklējot savu ģimenes ārstu.
Pirmais, ko vajadzētu saprast, ir tas, ka nav tāda konkrēta ārsta specialitāte kā pieredzējis dermatologs bērniem. Līdz ar to kritēriji, ko izvērtēt, izvēloties sev piemērotāko speciālistu, ir atšķirīgi. Protams, ādas ārsti ir pieejami arī bērnu slimnīcā, kā arī ir klīnikas, kurās piedomāts pie tā, ka pacients var būt arī mazais cilvēciņš, kura vajadzības ir nedaudz citādākas kā pieaugušajiem.
Dzirdēju komentārus no savām draudzenēm, kuras uztrauca tas, kā dermatologs varētu zināt, kāda tieši aprūpe ir nepieciešama bērnam, ja viņš ikdienā aprūpē pieaugušos, bet par to nevajag uztraukties. Mana pieredze rāda, ka ārsti ir zinoši un dermatologs bērniem neizrakstīs zāles, kuras tiem nav piemērotas un neveiks citas procedūras, kas bērnam var kaitēt.
Tad, kad mums radās tāda nepieciešamība, tad es savu mazo aizvedu pie dermatologa, ko biju apmeklējusi pati. Zināju, ka viņš ir jauks un arī piesakot vizīti jau pabrīdināju, ka pacients būs mans bērns, un ārsts jau pats arī pasaka, vai viņš ir gatavs strādāt ar bērnu vai nē. Līdz ar to es ieteiktu no sākuma apjautāties sev jau zināmam speciālistam par viņa pieredzi strādājot ar mazajiem. Dermatologs bērniem var likties kas pavisam jauns un nezināms un tas var jaunajā māmiņā raisīt satraukumu, tomēr speciālisti prot strādāt arī ar mazajiem pacientiem.
Bērni ne vienmēr ir spējīgi paskaidrot, kas tos uztrauc, vai arī atbildēt uz dažādiem medicīniskas dabas jautājumiem. Tāpat arī pacietība un sadarbošanās ar ārstu var nebūt īsti opcija, līdz ar to dermatologam bērniem ir jābūt izpratnei par to, kā veikt pārbaudi un ārstēt mazo, lai tas nebūtu viņam nepatīkami vai pat traumatiski. Zinu, ka ir daudzas klīnikas, kurām uzgaidāmajās telpās ir arī rotaļlietas un citi laika kavēkļi mazajiem, kas arī var palīdzēt ārsta apmeklējumu viņam padarīt daudz patīkamāku.
Nevajadzētu arī uztraukties par to, ka speciālistam nebūs bērnam piemērotu medicīnisko instrumentu. Mana pieredze rāda, ka tie paši rīki, ko izmanto pieaugušajiem, der arī dermatoloģiskiem izmeklējumiem bērniem. Un ja ārsts ir piekritis pieņemt uz vizīti bērnu, tad ir skaidrs, ka, ja ir nepieciešams kāds specifisks instruments, tas ārstam ir pieejams.
Noteikti pats galvenais, ko izvērtēt, ir ārsta attieksme pret mazo pacientu. Bērni daudz labāk reaģē uz speciālistiem, kuri liek viņiem justies dzirdētiem, saprastiem un arī aprūpētiem, tas viss rada augstāku komforta līmeni. Līdz ar to dermatologam bērniem būtu kā minimums jāpatīk, lai radītu draudzīgu sajūtu un neizbiedētu bērnu.
Vēl kāda lieta, ko es novēroju, ir tas, ka mans bērns bija ļoti ieinteresēts notiekošajā tāpēc, ka mans dermatologs viņu iesaistīja visā procesā. Rādīja pašam mazajam, kā uzklāt krēmu uz ādas, ļāva paspēlēties ar vates tamponiem un arī ļāva viņam sajusties tā, it kā viņš pats var visu izdarīt. Dermatologs bērniem nav ļaunais dakteris ar garo šprici, līdz ar to iespējas šo pieredzi padarīt patīkamāku ir plašas. Tāpēc iesaku jau uzreiz izvērtēt, vai speciālists pievērš uzmanību tam, lai bērns jūtas komfortabli un iesaistīts, jo tad šī ārsta apmeklējumi nebūs satraukumu pilni ne bērnam, ne arī mums, mammām.
Nevajag baidīties nomainīt speciālistu. Jā, vizītes nav lētas un nav iespējams apmeklēt viņus visus, lai atrastu savam bērnam piemērotāko. Tomēr, ja mana pieredze ar to, kā dermatologs bērniem liek justies, būtu izteikti negatīva, tad es noteikti nākamajā reizē apmeklētu citu speciālistu. Es saprotu, ja mans mazais raud un niķojas, kad ir jāiet taisīt potes vai kādas citas nepatīkamas procedūras, bet ja viņam tiks radīts riebums pret tik dabīgu pasākumu kā rūpes par savu ādu, tad tas būtu ļoti slikti.
Tā kā mana pieredze ar dermatologu bērniem ir bijusi pozitīva, tad kopumā iesaku nebaidīties arī no nestandarta ārsta apmeklējumiem. Svarīgākais ir radīt bērniņam piemērotu un komfortablu vidi, lai neradītu liekus pārdzīvojumus un neietekmētu viņa emocijas par ārstiem uz visu atlikušo dzīvi. Tāpēc iesaku arī pameklēt atsauksmes par speciālistiem, kā arī neaizmirst par komunikāciju ar pašu klīniku un ārstu, kuri noteikti pateiks, vai viņi ir piemēroti bērna apmeklējumam vai nē.
